Nedaudz savāda diena. No rīta bija pagrūti ieskrieties, viss kaut kā lēnām virzījās uz priekšu. Toties, tuvojoties pusdienslaikam, viss visnotaļ raiti sāka ritēt uz priekšu. Pieķēros neratificēto papīram - tur gali jāsavelk. Šodien vēl visu nepaguvu, bet rīt no rīta pabeigšu un varēs sūtīt sociālajiem draugiem skaņošanai un papildināšanai. Tas ļoti priecē. Attapos jau pēc 17:30, ka jāiet mājās. Bet atnāca Jolanta un daudz runājām par ceļojumiem. Arī viņi domā par Izraēlu. Bet nu tās izmaksas ir krietnas.. :( Protams, vēlmu sarakstā ir arī Kuba.. Bet arī šeit izdevumi ir krietni..
Vēlreiz parunājām par Āzijas braucieniem. Viņa izstāstīja, kā bija viņiem ar Taizemi. Pati priekš sevis laikam esmu sapratusi, ka pirmo reizi uz Āziju tomēr gribētu aizbraukt ar kādu aģentūru, lai ir tāds neliels "pamperings". Jolanta tieši to arī pati teica, ka pirmajā reizē bija labi, ka kāds bija par visu padomājis. Tagad varētu arī paši visu izplānot un braukt uz savu galvu.
Ja godīgi, no vienas puses mani Āzija vilina, no otras puses, kā jau viss svešais, tomēr arī biedē...
Viens ir skaidrs, pamazām, pamazām jāsāk atlikt naudiņa nākamajam lielajam ceļojumam. Laikam gan šobrīd tas, kas nāk par Līgu, tiks taupīts.
Pēc tam vēl ar Imantu parunājām. Par darba lietām. Vismaz nedaudz uzzināju, kas viņu frontēs notiek. Raibi. Ļoti raibi.

Bet dienas bilde ir no ceļa mājup...

Kāpēc? Tāpēc, ka redzētais piemājas veikalā likās savāds. Jā, šoreiz negribējās stiept no kāda centra Rimi mājās piena lielo kannu un maizi, tāpēc likās loģiski ātri ieskriet vietējā veikaliņā un doties mājās. Neskatoties uz to, ka jau pēc septiņiem ierados, veikalā pamatīga rinda. Paņēmu maizi un pienu, stāvu rindā un, protams, kādā brīdī garlaikota sāku skatīties, kas tad citiem groziņā vai rokās. Roltoni, čipsi, bundžas ar kartupeļu biezputru, saldētās picas, makaroni un..alkohols. Vieniem alus, citiem kokteiļi.. Jā, un lielākoties rindā stāvēja vīrieši. Es ar savu pienu un maizi sajutos nevietā. Nē, nu viss jau ir it kā kārtībā, katrs pērk to, ko grib, bet tik uzkrītošs dažādas "ātrās" un varbūt ne tik veselīgās pārtikas daudzums, kā arī alkohols otrdienas vakaram man šķita nedaudz par daudz. Aizdomājos par to, vai tiešām visi šie vīrieši dzīvo vieni, vai arī - vai tiešām visiem šodien ir kāds tusiņš mājās? Bet varbūt tā ir šī konkrētā rajona specifika?? Nezinu..
Neauglīga tā man spriedelēšana. Tomēr šī vakara iepirkšanās bija krasi atšķirīga no mana visbiežāk apmeklētā Rimi.