Dienas bilde:

Bet dienas notikumi Grupējami vairākās daļas.
Darbs. Piektdienas ir manas laimīgās dienas! :) Īsā darba diena tiešām vienmēr iepriecina. Tiesa, reizēm garastāvokli pabojā laikapstākļi. Ja no rīta vēl domāju, ka pēc darba došos kārtējā garākā pastaigā, tomēr apledojušās ielas lika no šīs idejas atteikties. Tāpēc šī bija retā piektdiena, kad mājās biju diezgan agri.
Vispirms sazvanījāmies ar Līgu par braucienu pie viņas. Sākumā viņa piedāvāja pārcelt uz nākamo nedēļu, jo mēs atkal ilgi aizsēdēsimies un viņai vakarā ir jāsagatavo tērpi deju kolektīvam. Beigās tomēr vienojāmies, ka atbraukšu agrāk, lai arī aizbrauktu agrāk. ;)
Pēc tam parunājām ar mammu. Viņai uz brīdi bija iestājies iztukšītis - neko nevar atrast. Tiesa, vakarā piezvanīja un atkal paziņoja, ka šo to atradusi, tiesa, neko daudz, bet tomēr.
Saruna ar Inesi. Apsveicu viņu 40.gadu jubilejā. Jau 40.. bet vēl tik nesen mums bija 20..25..30..35.. Nu jau 40. Krietns cipars. Bet Inese saka, ka viņa šobrīd kaut kā diezgan mierīgi uz šo gadu skaitli reaģē. Parunājām par to, kā viņiem tur vispār iet. Pagaidām viņa ir darba meklējumos. Saprotu, ka pamatā tomēr tās ir Cēsis un apkārtne, lai gan kā varianti tiek izskatīti arī Valmiera un Rīga-Jugla. Pēdējais gan nav gluži tas, kas viņai ļoti ietu pie sirds, jo krietns gabals katru dienu turpu-šurpu jāvizinās.. Turēšu īkšķus, lai viņai izdodas atrast darbu turpat Cēsīs. Pie viena arī sarunājām, ka janvāra beigās-februāra sākumā varētu pie viņiem aizbraukt ciemos. ;) Man šķiet, ka tās būs forši! :)
Kad ar visiem aprunājos un katlā tika ielikts viss slinko tīteņu gatavošanai, pieķēros eglei. Parasti jau tomēr veco jauno gadu sagaidu un tad metu, bet šogad nespēju sagaidīt 14.-15.janvāri. "Iedūrās pakaļā" un vajadzēja vakar egli novākt. Mīļotais jau pasmējās, ka es vinu dienu nespēju pagaidīt, bet reizēm tā ir, ka gribas ātrāk no kaut kā tikt vaļā. :D Liku mantiņas kastēs un pie sevis domāju, ka šogad kaut kā liela prieka par egli nebija. Šie svētki kaut kā iekšēji likās pablāvi. Parasti ļoti gaidu un priecājos par šiem svētkiem, bet šogad kaut kas iztrūka. Varbūt tas, ka to foršo pirmssvētku satraukumu piedzīvoju jau krietni ātrāk, tad, kad gādāju dāvanas? Nezinu.. Bet, neskatoties uz to visu, man tomēr patīk egles, patīk to guntiņas-uguntiņas, patīk stikla mantiņas.. Patīk svētki!
Kad tiku galā ar egli un pusdien-vakariņu gatavošanu noskatījos arhīvā Nacionālā teātra izrādi "Satisfakcija". Šī izrāde visu laiku kārdināja un nedaudz arī atgrūda. Esmu redzējusi filmu, tāpēc likās, ka nekas nebūs tik labs kā filma ar pašu Griškovecu. Tomēr.. izrāde neizraisīja vilšanās sajūtu. Jā, restorāna darbinieku joki likās nevietā un kaut kā ne tā, jo latviskajā mentalitātē (vismaz manuprāt), tādas lietas mazāk iederas, arī galveno varoņu emocijās bija latviskākas nedaudz, bet tomēr man patika. Laba izrāde.