Nedaudz nesaprotama pirmdiena. Visu dienu jūtos pūkaina un lēna. Darbā pilnīgi dusmas uz sevi - nespēju koncentrēties, domas kaut kur aizklīst, uz sīkām lietām iestrēgstu, smadzenes negrib atgriezties darba režīmā. Neskatoties uz to, ka tāda knibināšanās vien sanāca, diena kaut kā baisi ātri pagāja. Par nepamanīju, kā.
Vakarā bija jāizpilda pienākums - nopirkt kāpostu. Vakar nesapējām savākties, tāpēc šodien vien tā zupa jāvāra. :D
Atkal ierastais maršruts pa Maskačku. Pārsteidza, ka tik daudzas ietves nav tīrītas, bet vislielākais pārsteigums ietve pie izpilddirekcijas. Riktīgi brienamais maršruts man šovakar bija. :( :) Cerēju, ka būs vieglāka iešana, bet sētnieki savus pienākumus šovakar īpaši nesteidza izpildīt, līdz ar to nobridusies esmu pamatīgi.
Un vēl pārsteigums bija par to, cik daudz cilvēku veikalā. Sestdienās un svētdienās jau kādu brīdi negribas apmeklēt veikalu, bet nu pirmdienas vakars.. Tādas rindas!!! I ko viņi visi veikalā meklē pirmdienā? Turklāt lielākajai daļai grozi pilni, nevis kādi sīkumi.
Var jau būt, ka arī citi sāk izvairīties no brīvdienām veikalā..

Bet tagad par citu tēmu.
Mammas šīs dienas atklājums - Donāta māsa Suzanna un brālis Vikentijs apprecējušies vienā dienā - 1890.gada 13.novembrī. Un abiem vīrs un sieva ir brālis ar māsu.

Nikodems diemžēl slēpjas - nav ierakstu par viņa laulību, miršanu. Tomēr jācer, ka kaut kas kaut kur tomēr vēl atradīsies. Vēl šodien mamma ieminējās, ka vienam no bērniem, kas kristīts, Jermoloviči ir krustvecāki. Bet vispār, mammas tēvas esot teicis, ka Jermoloviči mums rads ir, tajā skaitā arī Vita Jermoloviča.
Toties šodien sporta ziņās priecājos par Kristiānu Zacmani. Viņa tak arī manējā dzimtā ir, tiesa, tēva tēva rados. :)
Un mammai šodien pasmējos, ka tā ar tām kuplajām ģimenēm ir, vairs nezini, kurš Tev ir rads.. :D