Bilde šodien viennozīmīgi ir veltīta Suitu maizei, un krūms šis aug tieši pie Suitu maizes mājas stūra. :D

Vēl viena brīnišķīga diena. No rīta pamodos un saodu vēsumu. Aukstumiņš ir atnācis, bet tā jau neatliekama ziemas sastāvdaļa. :)
Neskatoties uz to, ka šodien no rīta diezgan auksti bija (ziņās ziņoja, ka gaisa temperatūra bija no -14 grādiem pilsētas ziemeļos pie jūras līdz -18 grādiem pilsētas austrumos), tomēr nolēmu iet garāku ceļu uz darbu. Negribējās pa nosacīti pilnajām ielām kopā ar auto drūzmēties.
Darbā, ņemot vērā vēlo vakaru vakar, šodien atlika vien vēlreiz pārlasīt anotāciju, piefrizēt tur, kur šķiet,ka frizējums vajadzīgs, izlabot drukas un pārrakstīšanās kļūdas. Pirmdien došu bosam, lai lasa un skatās, ko ar to visu darīt. Pašai prieks, ka pa šo nedēļu tik daudz izdevās izdarīt. Labi, ka bija iedvesma to visu darīt, jo reizēm tas radošais periods negrib nākt ne lūdzams. Šoreiz viss kaut kā ļoti labi sakrita. :)
Pēc darba nolēmu aizstaigāt pakaļ gardajai maizei. Laikam kopš pavasara-vasaras nebiju tur bijusi. -12 nemaz netraucēja šajā garajā pastaigā, jā nedaudz nepatīkamaka pastaiga kļuva, tuvojoties saulrietam, bet vairāk noveļu šo nepatīkamo sajūtu uz nogurumu. Krietns brīdis ir pagājis kopš pēdējās mērķtiecīgās garās pastaigas. Berlīne, kur daudz staigājām, neskaitās, jo tas bija savādāk - tur vairāk klīdām.
Beidzot saule spīdēja! Jūtos noilgojusies pēc tās - decembris nemaz nelutināja ar saulesgaismu. Visu laiku tik pelēks laiks, nav brīnums, ka cilvēks iekrīt depresijā un skumjās. Tiesa, šodien saule sildīja sirdi vairāk nekā vējjaku, bet tam jau nozīmes! Bija lieliska, saulaina, auksta, skaista ziemas diena! :)
Mājās atnākot, biju tik izbadējusies, ka, nesagaidot zupu uzsilstam, apēdu krietnu maizes riecienu. Graudu maize joprojām suitiem ir lieliska! Ne velti nopirku divus kukulīšus, lai līdz nākamajai piektdienai varam izdzīvot. :D Lai arī paņēmu savu standrtkomplektiņu - graudu maize, rupjmaize un abu veidu rauši, tomēr nopriecājos, ka ir arī jaunā maize piedāvājumā - vieglā rupjmaize. Izskatījās jau ļoti glīta, bet tomēr nolēmu šoreiz apmierināt kāri pēc ierastajām garšām.
Kad puncis ir pilns, tad vajag arī izklaidi! Noskatījos ierakstīto Nacionālā teātra izrādi "Sudraba slidas". Tad, kad to rādīja tv, nespēju pavilkties. Neuzrunāja. Varbūt vienkārši štruntīgā pašsajūta bija pie vainas. Bet šodien..šodien ļoti patika! Jo tas tāds brīnumains ziemas stāsts, ar ticību, cerību un mīlestību. Un vieglu umca-umca Raimonda Paula mūziku. :) Man šķiet, ka ar šo izrādi varētu būt gluži kā ar Riekstkodi - katru gadu pirmssvētku, starpsvētku vai pēscsvētku laikā šo izrādi ar visu ģimeni var atkal un atkal noskatīties. Protams, varētu piekasīties un pakasīties par un ap šo izrādi, bet..negribas! Jo ir svētku laiks un gribas ticēt brīnumiem un skaistajam, un jaukajam! :)
Un nobeigumā saulrieta bilde.

Un diena bija brīnišķīga! Neskatoties uz to, ka mamma puņķojas un klepo, un to, ka rīt neaizbraukšu pie Līgas, jo īsti vesela vēl nejūtos un arī Līgas māja visi izslimojuši šito zarazu, kas apsēdusi arī mūsmājas un manu vecāku mājas.
Diena ir brīnišķīga, ja tu tai ļauj tādai būt. Jā, kreņķīši jau ir, bet - asti gaisā un smaidi, jo diena ir brīnišķīga! Nav noticis nekas tāds, par ko tiešām vajadzētu pamatīgi drūmu seju zīmēt.