Visu segu nobildēt nevaru un krāsas nedaudz neprecīzas, bet.. dienas prieks ir sega, ko man uzauda un šodien atgādāja! :) Sega trakos toņos! Tieši tā, kā man gribējās! :) Jā, ir atšķirīga no tās sienas segas, kuras krāsās iemīlējos, bet šī ir mana sega! Tātad viņai jābūt savādākai. ;) Bildēs, kad gatavu ieraudzīju savējo segu, sākumā bija vilšanās sajūta - likās pārāk bāla un nekāda. Bet, izklājot uz gultas, sapratu, ka patīk! :)

Bet visādi citādi diena,kad bacilis palēnām pieņemas spēkā, bet vēl viss vaļā neiet. Deguns pilns, bet neko dabūt ārā nevari, kakls niez, gribas paklepot, bet nevari. Jūtais aizpampis un saburzīts. Bet vienalga darbā šo to pavirzīju uz priekšu un par to ir patiess prieks. Jā, nedaudz vairāk bremzēju, nekā parasti, tomēr tas pārāk netraucēja.

Domāju arī par 3.jūnija pasākumu. Nodarbina jautājums par fotogrāfu. Gribu, lai būtu skaistas bildes, nevis klik-klik bildes. Jāpaskatās, kas Daugavpilī ir pieejams. Protams, Sandra un Džeina man ļoti patīk, bet neticas, ka viņas būs brīvas tajā dienā un ka vispār piekritīs tādam pasākumam. Bet, pirms runāt ar fotogrāfu, ir jāizdomā kā šis pasākums notiks. Bet izrunāt ar Ivaru par saturu nevaram, jo pa telefonu tas būs nejēdzīgi, bet aizbraukt slima pie viņiem nevaru. Nedaudz kaitina tas, ka šobrīd nevaru pabīdīt to visu uz priekšu, bet nu.. gan jau! :)

Nu, ko..tagad tēju un gulēt. Slimībai patīk, kad viņu izguļ.