Vakar vakarā sāka sāpēt galva un no rīta vēl turpināja. Tāds mīlīgs gada sākums, vai ne? :> Labi, ka pa dienu, kad vairākas reizes pagulēju, tomēr pārstāja sāpēt. Sāku domāt, ka patiesībā galva sāp drīzāk vīrusa dēļ. Izskatās, ka sāku progresēt. Pāris dienas dienas tikai kakls sāpēja, kuram vēlāk pievienojās klepus. Šorīt jau puņķis arī atvilkās. No vienas puses priecājos, ka tā, jo saprotu, ka ātrāk viss šis sāksies, ātrāk arī beigsies.
Līdz ar to diena šodien sadalījusies man ir vairākos posmos - nomoda mirkļi starp miegu. No rīta kaķis pamodināja, jo viņai, redziet, gribas ēst. Astoņos no rīta, pabarojusi kaķi, atkal ielīdu gultā un ieslēdzu radio, lai uzzinātu, kas jauns pasaulē noticis. Un, protams, arī šis gads atnesa nemieru - Turcijā naktsklubā nogalināti 39 cilvēki.. Miera nav.. Pēc mazās politiskās informācijas atkal aizmigu, jo aiz loga pelēks, pelēks laiks, turklāt nejutos labi un neebiju izgulējusies. Nākamais pamošānās brīdis jau bija tuvojoties pusdienslaikam. Šodien nolēmu maksimāli ilgi nenākt klāt tv un datoram. Gads jāsāk ar lasīšanu! :) Tā nu es i Ilustrēto vēsturi, i grāmatu palasīju. Bija pārsteigums, ka Koelju grāmatā atradu to, ko pati jau kādu brīdi runāju par grāmatām - grāmatai vajag lasītāju. Ja zini, ka kādu grāmatu vairs nepārlasīsi, jādod tālāk, lai kāds cits lasa. Lai grāmatas nemirtu vientulībā, stāvot vienkārši plaukāt. Es zinu, ka šādas domas nav nekas unikāls, ka noteikti daudzi nonāk līdz tādām domām. Bet ir tik dīvaini, kad vārds vārdā atrodi to visu atspoguļotu grāmatā.. :)
Vēl izkustināju auto. Aizbraucu piepildīt bāku, un pie reizes atnesu uz mājām ābolu kasti un burkānu maisu. Sola aukstumu un sniegu, vairs nevarēs auto kā pagrabu izmantot :D Pasmējos par to, ka pirmais cilvēks, ko kāpņu telpā pretīm nākot satiku, bija sieviete ar maisiņu rokās. :) Kaut kāds ticējums taču bija, ka jāsatiek cilvēks ar kaut ko rokās, lai viss būtu labi, vai ne? :D
Pēc tam atkal pāris stundas miega, un tagad esmu gatava sagaidīt jaunās britu Šerloka sezonas pirmo sēriju. Jā, atkal sanāks vēlu aizkasīties gulēt, bet negribas gaidīt līdz padsmitajiem datumiem, kad arī Latvijas tv šo seriālu sāks rādīt.
Ņemot vērā to, ka diena lielākoties pa dīvānu ar mutautiņiem rokās pavadīta, tad pats galvenais, ko gribas sev un visiem pārējiem novēlēt Jaunajā gadā, ir veselība! :)
Un vēl gribas, lai pietiek apņēmība katru dienu aprakstīt šo nodzīvoto dienu, lai neievelkas milzu astes. :D