9.decembris

Tie, kas nespēj savlaicīgi salikt bildes, tie visu piektdienas pēcpusdienu līdz pat vēlam vakaram cīnās ar bildēm un aprakstiem. Pa vidu vēl nošķendējas par to, ka viss ir tā "ielaists". Vēl sola sev vai nu vairāk neturpināt šo pasākumu, vai arī tomēr nākt pie prāta un savlaicīgi visu rakstīt un likt bildes. Patiesībā, tagad jau droši varu teikt - svarīgākais jau ir uzrakstīt to aprakstu. Ja tas ir izdarīts, tad vienkārši bildi ielikt ir krietni vieglāk.
Un pats galvenais uzdevums - visu pabeigt līdz 31.decembrim, lai nākamajā gadā var iekāpt bez parādiem pret pagājušo gadu. :)

10.decembris

Apraksts ir pie konkrētās dienas, bet bilde.. bilde izsaka visu! Bija forši svētki!

11.decembris
Dikti negribējās braukt projām, jo daudz gan ar tēti, gan ar mammu runājām par abām dzimtām. Viņi ir mana saikne ar maniem radiem pagātnē. Un gribas maksimāli daudz atcerēties no viņu stāstītā. Lai neaizmirstu. Lai nestu tālāk.
Un ceļš uz Rīgu atkal pārdomu un domu pilns.


12.decembris

Darbs, darbs, darbs. Ir vairāki lieli darbi, kas ir jāizdara - neratificētās un anotācija. Pārmaiņus piesēžu te pie viena lielā darba, te pie otra. Viss atkarīgs notā, kāds ir noskaņojums un iedvesma. Šodien vairāk pie anotācijas pasēdēju, jo bija gan vēlme, gan pacietība meklēt dziļāk avotos pamatojumu vienai vai otrai lietai.

13.decembris

Pamosties no rīta un nesaprast, kāpēc gribas vemt. Varianti divi - saindējos vai man draudzene klāt. Sapratu, ka līdz darbam normāli šādā stāvoklī netikšu, tāpēc aizsūtīju sms bosam, ka nebūšu, kad varēšu, pastrādāšu no mājām. Rezultātā dienas lielāko daļu novārtījos pa gultu ar manu draudzeni kopā. Vēlā pēcpusdienā piesēdu pie darbiem. Šo to arī izdarīju, tiesa, kaķis centīgi man palīdzēja - visu laiku līda tuvāk klāt datoram. ;)
Tā ka tāda nejauka diena atkal sanāca, pateicoties manai draudzenei migrēnai.

14.decembris

Apraksts par dienu ir gana daudz pie konkrētās dienas uzrakstīts, tāpēc šeit tikai bilde. ;)

15.decembris

Rīts sākās ar to, ka nācās palīdzēt Jolantai un ELīnai taisīt papīra zvaigznes foto stūrīša izrotāšanai. Pārsteidz man mūsu personāla daļas attieksme - atnāk dienu iepriekš un saka, ka vajag zvaigznes; ka esot dzirdējušas, ka mūsu stāvā prot tādas uztaisīt.. Dienu iepriekš!!!! Par balli taču zināja jau pāris mēnešus!! Grrr... dusma pamatīga! Tā mēs trijatā trīs stundas griezām, stiprinājām, lipinājām utt. Jolanta jau mājās pāris stundas bija darbojusies iepriekšējā vakarā.. It kā mums nebūtu ko darīt, kā zvaigznes pēdējā brīdī taisīt!
Bet nu labi.. pašas taču priekš sevis to darām.
Pēc tam pastrādājām un...jāpošas uz balli!
Ja īsumā par balli - tad slikti saturiski piepildīta, mūzika - ne pārāk, bet..to visu nolīdzināju ar domu, ka neviens manā vietā nenāks un nepriecāsies. Ja pati spēšu gūt prieku, tad būs priecīgi. Un tā arī bija! Jā, es zinu, ka nākamgad es negribu tādu balli, bet es gribu iet uz balli!

16.decembris

Viss labi aprakstīts pie konkrētās dienas. Bet bildē ciemakukuļa daļa Līgai. :)

17.decembris

Un atkal viss ir uzrakstīts - atlika vien bildi ielikt! :)

18.decembris

Un atkal tikai bildes pietrūka dienas aprakstam! :D

19.decembris

Dienas apraksts atrodams konkrētās dienas ierakstos.

20.decembris
Tikai bildi nebiju ielikusi.. Apraksts meklējams 20.datumā :)


21.decembris
Un atkal nekas nav jāraksta - viss jau uzrakstīts, bet bilde iztrūka. :)


22.decembris
Dienas mega-giga-prieks ir Mārītes darba novērtējums! Super! :) Kopā skolā gājām, ar viņas māsu i dārziņā, i divās skolās kopā gājām, jo mūs šķir tikai 5 dienas starp dzimšanas dienām.
Bet Mārīte ir malacis! Tiešām!


23.decembris

Īsā darba diena darbā, līdz ar to man daudz visādu lietu ieplānots. Vispirms frizētava. Riktīgi izsmējāmies ar manu frizieri, un tiku arī pie kūkas receptes. Kūka, kurā alus ir viena no sastāvdaļām! :D
Pēc tam vēl dāvanu saiņoju. Viss ir gatavs, lai dotos uz laukiem un iepriecinātu visus! :)
Bet vakarā aizbraucām pie Toma ar Zani. Apsveicām pie reizes arī Ievu vārda dienā. :) Jāatzīst, ka Toma tusiņos nekas nav mainījies - visi savā nodabā pa pulciņiem kaut ko dudina. :) Pietrūjst nedaudz tāds vienojošs saturs. Bet no otras puses - visiem ir iespēja satikt visus. Mēs atkal bijām vieni no pēdējiem, kas aizbrauca mājās. Un mēs pilnīgi noteikti bijām pāris, kas ne kripatiņas alko nedzēra, jo priekšā taču Ziemassvētku svinības laukos! :D
Un vēl ziņas pieklīda, ka bosam piedzimis otrais puika. Bet viņš pagaidām nekādu zinu nav devis.

24.decembris

Diena pa mājām. Tomēr nolēmām braukt 25. uz laukiem, jo mīļotajam mamma apslimusi un visādas lietas vēl jāizdara. Bet es varēju izgulēties, atpūsties, palasīt, paskatīties filmas, neko nedarīt.
Rāmi, mierīgi un klusi pienāca Ziemassvētku vakars mūsmājās.

25.decembris
Lai arī pamodāmies diezgan agri, tomēr izbraucām ne tik agri. Kamēr mīļotais uzpildīja degvielu, es iepirku rīta prieka devu - kafiju, kakao un šokolādes. Ceļam gatavi!

Ceļš salīdzinoši mierīgs un kluss. Uz īsu brīdi bija parādījusies arī saulīte. Ņemot vērā to, cik reti saule decembrī spīdēja, acis žilba ārprātīgi! :D Bet ātri vien viss nostājās savās vietās - skaisti pelēks laiks ar lietu! :D
Lai arī bijām vistālākie viesi, atbraucām pirmie. Vēl paguvām vecākiem palīdzēt uzklāt galdu. Pēc kādas pusstundas atbrauca Ivars ar savējiem. Pirmā apdāvināšanas tūre sākās. :) Šķiet,ka arī ar Ziemassvētku dāvanām visus izdevās riktīgi iepriecināt. Nu, varbūt vienīgi Ilvers nedaudz izskatījās vīlies, jo viņam bija robots ar saules baterijām, tomēr ceru, ka tad, kad saliks, tomēr vairs tā lūpa nebūs tik gara. :))))
Pēc pāris stundām bija klāt arī Kristians ar Sanitu un Lueta ar Sergeju. Forši, ka viņi atbrauc uz svētkiem pie saviem vecvecākiem kopā ar dzīvesbiedriem. Jā, viņiem šogad Ziemassvētkos atkal sanāk rauties uz visām pusēm - Kristians ar Sanitu pie Sanitas māsas ar vecākiem bija, pēc tam pie mums visi četri, bet beigās vēl pie savas mammas. Enrika ar Denisu un Lūkasu no UK atbrauca, tāpēc visi brāļi un māsas satikās pie Vinetas mājās. Sen jau viņi visi nebija tikušies, tāpēc svinības sanāca lielas un sirsnīgas.
Līdz ar to beigās mēs abi palikām ar manējiem vecākiem. Daudz runājām par viskautko, nedaudz ieēdām, iedzērām un daudz, daudz jokojām un smējāmies. Gulēt aizkasījāmies riktīgi vēlu. Bet sajūta bija lieliska.
Super forši Ziemassvētki! Tieši tādi, kādus katru gadu gribas! :)
Un dienas bilde, lai ir egle, kas tēta sarūpēta apvienoja mūs visus:


26.decembris

Mīļotais nejutās pārāk labi, turklāt pašiem jādodas uz darbu, tāpēc izbraucām agrāk, tā lai pa gaišumu vēl būtu Rīgā.
Tētis atkal atnesis mums eglīti. Pie sevis pasmējos, ka ar katru gadu mums eglīte mājās ir aizvien garāka un garāka. Un ar skumjām nodomāju, ka tad, kad tētis nebūs, būs vien jāgādā laikam mākslīgā egle, jo neviens taču nebrauks uz mežu tai speciāli pakaļ.
Un vēl sapratu, ka ir riktīgi forši, ka atvedu no dažādiem braucieniem kādas eglīšu mantiņas. Egle uzreiz priecīgāka izskatās. Berlīnē pirktā meitene un kaķītis, kā arī Jeļenas no Delft atvestais putniņš ir šī gada eglītes īpašā rota. Nākamgad atkal kāda forša mantiņa jāatved būs, ja vien kaut kur aizbrauksim. ;)

27.decembris

Viss par šo dienu jau uzrakstīts. Tāpēc tikai bilde.

28.decembris

Atkal pakrāmējos ar nomenklatūru no rīta. Sakārtoju visas jaunās lietas, pārcēlu vecās lietas. Atlasīju dažas mapes, kuras jāizšķirsta un jāsaprot, vai vispār tās vēl būtu glabājamas. Ja jau gadus piecus - desmit tās nav skatītas, diezin vai savajadzēsies nākamgad. Bet nu vienkārši izmest pagaidām roka neceļas. Vajag pārskatīt. Turklāt saprotu, ja es to nedarīšu, tad visiem pārējiem būs vienalga. Viņus tādas mapes vispār neuztrauc. Tāpat kā neuztrauc tas, kas notiek mūsu grāmatu un bukletu plauktos. Vienaldzība un neieinteresētība.

Pēc tam atkal piesēdu pie neratificētajām. Atkal kādu strēķīti uz priekšu sarakstīju. Ir gan pāris jautājumi, par kuriem man ir šaubas, ko atbildēt, bet to jau ar priekšnieku izdomās, kā labāk darīt.

Un slimonis mani moka. Tomēr ceru, ka būšu uz ķepām!

Ar Ivaru pārrunājām Jaungada jautājumu. Viņš gan teicās vēl deju kolektīvā noskaidrot, kādas idejas, bet pats viņš vairāk noskaņots svinēt mājās kopā ar mums. Galvenais, lai mūs slimonis nesagāž no kājām.

29.decembris
No rīta caur veikalu uz darbu. Apsolīju kolēģiem atkal savus šprotmaizes uztaisīt. Pāris e-pasti, šo to palaboju, šo to uzrakstīju atkal pie neratificētajām un pusdienslaiks klāt (līdz ar to laiks gatavoties svinībām).
Šoreiz mums atkal ir daudz ko svinēt/atzīmēt. Gan Ziemassvētkus, gan Jauno gadu, gan Ingeborgas vārda dienu, gan..Intas aiziešanu. Pārsteidzošā kārtā pasākums pat diezgan sakarīgs sanāca. Daļa jauno kolēģu sāk aktīvi iesaistīties mūsu dzīvē, bet daži joprojām vēro un klusē. Bet gan jau ar laiku atvērsies! :)
Bet viens ir skaidrs, šādi kopīgie pasākumi ļauj vienam otru labāk iepazīt, satuvināt un apvienot. Ir sajūta, ka esam kolektīvs, ka esi daļa no kaut kā lielāka. Laikam jau mēs vecie buki esam tie, kas par šo lietu krietni vairāk rūpējas, jo mēs tā esam pieraduši, jo tā šķiet forši un pareizi. Ir jārīko sev mazi svētki, lai prieks būtu!

Pēc pasākuma, atnākusi uz kabinetu, secināju, ka mīļotais ir apgāzis manu telefonu ar zvaniem un sms. Nu slimība jau progresējusi - temperatūra ir 38 grādi. Līdz ar to skaidrs - nekāda Daugavpils šogad nebūs. Gulēs mājās uz dīvāna pie tv un veseļosies. Labi, ka mājās ir zāles, ko iedzert, vēl aptiekā ieskrēju šo to nopirku. Mājās arī kājas vēl izkarsējām sinepju-sāls karstūdenī. Avenes arī no plauktiem tika izvilktas. Jācer, ka viss līdzekļu kopums palīdzēs mums abiem tikt uz pekām ātrāk.
Un vēl vakarā sarunāju uz pirmdienu segas saņemšanu. Jaunā gada otrā diena sāksies ar brīnišķīgu notikumu. Beidzot mana sega-gultas pārklājs, ko īpaši man noauda, nonāks manā rīcība. Super!

Un vispār. Riktīgi forši ir tas, ka tomēr līdz gada beigām man izdevās visus galus savilkt kopā un visu uzrakstīt.
Zinu, ka nākamgad centīšos laboties un tomēr nekavēt visu tik ļoti. Zinu, ka vājais posms ir brauciens. Tiklīdz ir brauciens ar daudz bildēm, tā viss tiek atlikts, jo negribas krāmēties ar tām bildēm. :D Bet tā nedrīkst. Un vēl saprotu, ka lielisks veids tiešām ir vismaz uzrakstīt par dienu, tad bildes var arī vēlāk salikt, turklāt tas notiek ātri un viegli.
Vārdu sakot, no kļūdām ir jāmācās! :)