1.oktobris
Tik labi, ka ir garāki apraksti pie konkrētām dienām sarakstīti - tagad atliek vien ielikt bildi. Lai gan šī bilde nebūs precīza. Vairāk šajā vakarā ar mammu darbojāmies iekš geni, tomēr par pamatu ņēmām šo mammas brālēna (Jāņa Kalvāna) zīmēto Purvinsku koku. Jautājumu tomēr ir daudz, jo vecāmamma un vecaistēvs daudzus cilvēkus ir saukuši par saviem kopīgiem māsīcām un brālēniem..
Un tēva radi ir vēl viens garš stāsts.. Gribas to visu lietu detalizētāk izpētīt.


2.oktobris
Un atkal dienas apraksts ir atrodams iepriekš.
Vien ilgi domāju, kas svarīgāks bija - brauciens uz laukiem uz mana vecvectēva mājām, vai tomēr ceļš uz Rīgu. Tomēr brauciens ar tēti uz slapjo dārzu bija īpašāks. ;) Abi nosalām, izmirkām, bet salasījām man ābolus un plūmes. Un vēl apskatījām kritiskāku aci, kas būtu darāms. Ka tik pasaltu un varētu aizbraukt pazāģēt to dārzu!


3.oktobris

Dienas prieks - frizētava! Jau kādu brīdi gribējās kaut ko citu. It kā garāki mati ir vieglāk savācami "uz augšu", bet īsie labāk tur formu. Atgriezos pie ierastā griezuma. Un atkal ir tā, ka pirmajā brīdī šķiet nedaudz par īsu, bet zinu, ka pēc nedēļas - divām, jau liksies ideāli! :D

4.oktobris
Dienas apraksts atkal ir meklējams pie dienas, vien jāieliek dienas prieka bilde:

:) Nu, patīk man kokosrieksti. :) Daudz un dažādos veidos! :D
Un patīk man paciņas. Katru dienu labprāt saņemtu paciņas. Nu, labi, tas varbūt pārāk bieži, bet katru nedēļu gan varētu! :D

5.oktobris

Tie, kas savus ceļvežus un kartes patapina citiem, tie saņem pretī kādu tās valsts našķīti. :)) Kaut kad vasarā biju Jolantai iedevusi visu, kas man ir par Poliju un Čehiju. Pretī dabūju divus našķus! :) Nav jau svarīgs daudzums, svarīga uzmanība! :)))
Bet visādi citādi - darbs, auksti, mājas, silti! :)

6.oktobris

Parasta darba diena. Darbs, darbs, darbs. Atkal postings aktualizējies, lai gan nezinu, vai varu tā teikt. Man jau sāk likties, ka tas ir aktuāls nemitīgi. Vienmēr ir kāds, kuram tas ir sasāpējis, un arī BRU līmenī aktivitātes notiek. Nemitīgais attīstības cikls pa spirāli uz augšu.

7.oktobris
Te pat komentārus nevajag! Bilde izsaka visu!

Jūnijā, Ženēvā esot, kodu elkoņos par palaisto garām Coldplay koncertu Cīrihē. Pagāja daži mēneši un Coldplay izsludina tūres turpinājumu Eiropā. Izvēlējos Varšavu, jo pietiekami tuvu, var aizbraukt ar auto, pilsēta ir gana saprotama un pazīstama.
TIklīdz atvērās kases, tā metos klāt biļešu iegādei, bet tur priekšā...

Nedaudz baidījos, ka būs tā, kā bija ar Dziesmu svētkiem - izstāvi elektroniskajā rindā un beigās dabū čiku vien, bet šoreiz tiešām viss sanāca un biļete ir rokā! Tagad es zinu, ko darīšu nākamā gada 18.jūnijā! :D Prieks ir mega-milzīgs!!! :)

8.oktobris
Un atkal dienas apraksts pie konkrētās dienas atrodams, bet bilde.. bilde būs no ceļa beigām:

Tomēr patīk man šī iela laukos. Vecie koki, ceļš, kas ved uz pili..Īpaša vieta.

9.oktobris

Visu dienu ar mammu rosījāmies pa virtuvi. Kamēr tikām galā ar pāris ķirbjiem - mizojām, rīvējām, tīrījām, tad vēl daļēji tikām galā ar čilī. Negribējās ļaut mammai viņus griezt, dikti jau patika tie sarkanie skaistuļi krāsns stūrī, bet.. neko darīt, ja mamma ko izdomā, tad darīs! :D
Tā kā mamma nejutās labi, tad ar tēti aizbraucām kapus sakopt pirms svečīšu vakara. Pie reizes
arī paskatījāmies, ko pavasarī varētu vēl uzlabot kapos. Tā jau mūsējo "plantāciju" daudzi apbrīno, jo vecajos kapos faktiski esam iekopuši lielu placi. Tagad vecvectēvam blakus guļ viņa vedekla (mana vecmamma) un otrā pusē jau viena mazdēla sieva. Bet reāli vieta iekopta, lai vēl trīs kopiņām būtu vieta - tēva brālim un maniem vecākiem. No vienas puses - drausmīgi tas skan, bet no otras puses - neviens jau šeit, šajā saulē nav palicis. Visi būsim tur.

10.oktobris

Tā ir vislielākā cūcība - būt slimam un kaut kur lidot. Pretīgi, pretīgi, pretīgi! Negribas braukt, bet no otras puses, saproti, ka biļetes ir, viesnīca ir, tikai braukšanas vaina...
Šodien vairāk pavadīju saudzīgā režīmā, dzerot tējas, ēdot visādus imunutātes spēcinātājus un skatīju grāmatas un kartes. It kā bija tik daudz laiks, lai sagatavotos braucienam, bet viss tiek atlikts uz pēdējo mirkli. Nē, nu labi, ir skaidrs, ka gribas apskatīt gaismas festivālu, ir skaidrs, ka iesim uz koncertu, un uz kādu muzeju arī būtu jāaiziet. Bet varbūt vienkārši jāļaujās pilsētai un jāizbauda tā? :)
Lai arī grāmatiņu palasīju, sapratu, ka konkrēta plāna vienalga nav. Ļausimies pilsētai un būs gan jau labi! :D

11.oktobris

Pārāvu auto! Labi, ka varējām sarunāt uz agru rītu, līdz ar to paguvu izbraukāt līdz servisam un atpakaļ, un pēcpusdienā vēl uz Rīgu. Parasti ap oktobra vidu arī pārauju kājas autiņam, jo nekad nevar zināt, kādas tās oktobra beigas būs. Turklāt man iekrita vēl tas, ka vairākas brīvdienas esmu ārpus LV, līdz ar to, nesanāks līdz pat novembra sākumam aizbraukt pārauties. Kā vēlāki laikapstākļi parādīja - ļoti labi, ka šogad tik agri pārāvu kājas. Nebija galva jālauž tad, kad uzzsniga pirmais sniegs! :D

12.oktobris
Visa diena pagāja ārstējoties un krāmējoties. Kamēr abus mūs sakrāmēju...turklāt vispirms liku to, ko likās, ka jāņem, tad sāku ņemt ārā, jo sapratu, ka mēs taču varēsim šo to arī nopirkt - līdz ar to koferi ir jāņem tukšāki, lai atpakaļ brauktu pilniem. Protams, sarežģījums ir tas, ka viss ir rokas bagāžā, līdz ar to visi tie šķidrumu maisiņi.. Ui, noņēmos!