| Es bieži saku, ka man trauki neplīst - labi, ja pāris gados kaut ko nākas izmest. Vakar pienāca tas mirklis, kad saplēsu vienu no mīļglāzēm. Pavisam netīšām. Pa tumsiņu izlietnē liku krūzi (ar švunku, jo biju pilnīgi pārliecināta, ka izlietnē nekā nav), bet tur priekšā/iekšā...glāze. Viens mirklis un glāzes vairs nav. Bet krūzei ne skrmabiņas.
Trauki plīstot uz laimi - tā es sevi mierinu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}