Garš šis brauciens sanāca, tomēr ir ļoti, ļoti, ļoti daudz pozitīvu emociju! Šobrīd saprotu, ka šādā veidā un šādā kompānijā tiešām var braukt ar busu tālas zemes lūkoties. Jā, ir zināms nogurums pēc autobusu naktīm, tomēr braukt ar deju kolektīvu nav gluži tas pats, kas braukt ar ceļojumu aģentūru. Ir krietni foršāk, labāk un arī zināmā mērā ērtāk.
Bet par visu pēc kārtas.

29.jūnijs.
Startējam jeb diena par kuru es teicu: "Tupa braucam!"
No rīta desmitos startējām no Daugavpils.
Es, kā jau cilvēks, kas pamatā ceļo ar lidmašīnām, ļoti uztraucos par to, ka mums mantu ir par daudz, bet secināju, ka neesam nemaz tik ļoti apkrāmējušies. :) Citiem bija krietni vairāk. Protams, jāņem vērā, ka lielākā daļa braucēju bija dejotāji, līdz ar to viņiem daļa no mantām bija saistīti ar tērpiem. Norma - viens cilvēks - viens koferis, kas aiziet uz bagāžu, plus arī mantas, kas nepieciešamas dzīvošanai busa salonā. Mēs, kā izrādījās nedaudz vēlāk, nedaudz neapdomīgi braucām tikai ar vienu lielo koferi, piestūķējot to līdz ūkai ar dažādiem laikapstākļiem nepieciešamajām drēbēm un apaviem. :)
Ja godīgi, sākumā biju nedaudz pārsteigta par to, ka tiešām precīzi 10 arī izbraucām - visi ieradās ļoti savlaicīgi un ātri savas mantas iekrāmēja busā. Vēlāk sapratu, ka kompānija tāda, kura tiešām ir gana punktuāla. ;)
Priecēja tas, ka vadītāja visus mūs - līdzibraucējus, stādīja priekšā, lai katram ir skaidrs, kas ir kas. ;)Un tas viss notika tādā foršā, pozitīvā gaisotnē, kā jau šajā deju kolektīvā ir ierasts.
Diena pagāja režīmā - braucam-tualete-kaut ko uzgraužam/iekožam-tualete-turpinam braukt. Puiši, kā jau varēja paredzēt, šajā dienā "atvilka dūšu" pēc mājas režīma, tāpēc gana daudz tika ielietots līdzpaņemtais stiprais dzēriens un sistas kārtis uz nebēdu. Un vakarā vēl maza disene busā tika sarīkota. ;)
Lai arī parasti mani biedē šie garie dienas un nakts pārbraucieni, tomēr šis gadījums bija izņēmums - nebija garlaicīgi un pārāk nogurdinoši. Un par dienas bildes nepieciešamību atcerējos tikai vakarā, kad saule jau sāka rietēt kaur kur Vāczemē.



Un neliels brāļa teksts no purniņu grāmatas par šo mūsu dienu:
"29.jūnijs.
Esam startējuši. Pirmā eiforija... Iekārtošanās savās vietās autobusā... Skaļās sarunas par un ap braucienu. Protams "ceļakāja" par veiksmīgu braucienu! Viss kā nākas.
Ātri vien aiz muguras paliek Latvijas grumbuļainie ceļi un to remonts Medumos, kad jau esam ieripojuši Lietuvā. Jautrā kompānijā, sarunās, kāršu spēlē, žurnālu lasīšanā, nelielās un ātrās "profilaktiskas" pieturās laiks skrien vēja spārniem un nu - mēs jau Polijā. Pulksteņi tika pavirzīti uz stundu atpakaļ - tagad mums būs jauns laiks uz 10 dienām.
Nevar nepieminēt vienu spontānu un interesantu pasākumu. Šajā dienā brauciena laikā autobusā tika sarīkota ballīte-diskotēka, kurā visi kārtīgi izlocīja kājas, lai pēc tam ieslīgtu nakts mierā pa Polijas un Vācijas autobāņiem."

30.jūnijs

Nirnberga.
Rīts sākās nedaudz nepatīkami. Šoferīši tā steidzās iekļauties "ripas" laikā, lai nokļūtu Nirnbergā, ka atstāja mūs visus bez rīta apstāšanās, lai aizietu uz tualeti un nomazgātu muti. Ieripoja Nirbergas centrā un izmeta mūs ārā. Visi bija ļoti dusmīgi, jo pirmais, kas jādara svešā pilsētā - jāmeklē tualete. Tad vēl krietns laiks pagāja, kamēr vienojāmies par satikšanās laiku un to, ko tad īsti darām šajā pilsētā. Mums ar Ivaru uzreiz bija skaidrs - ņemam apskates busu, lai vismaz nedaudz gūtu priekšstatu par pilsētu, jo visu izskraidīt vienalga nepagūsim. Bet tā vismaz iegūsim priekšstatu un uzzināsim ko vairāk par pilsētu. Turklāt buss ir ļoti labs līdzeklis, lai pārvietotos pa lietaino un pelēko pilsētu.
Gana ātri atradām tualeti un kļuvām nedaudz priecīgāki. Arī ar pilsētas apskates busa pieturvietas atrašanu viss bija vienkārši lieliski. Tā kā bija laiks līdz nākamajam busam, nolēmām iekost normālas brokastis un padzert kafiju. Lai arī lēmums pirms brauciena bija tāds, ka cenšamies pieturēties pie nacionālā ēdiena, tad brokastis tomēr šoreiz ēdām jaukā itāļu vietā. Tik agrā rīta stundā nekas daudz gan nebija pieejams, tāpēc izvēlējamies pastu un salātus. Porcijas tiešām bija milzīgas! Un kafija - garda! :) Skaidrs, ka enerģijas pietiks visai dienai.
Nirnbergas apskates buss no vienas puses nedaudz iepriecināja, no otras - skumdināja. Priecēja, jo teju divas ar pusi stundas braucām apkārt. Skumdināja - stāstījums (tiesa, dzīvais) tikai vācu valodā. Līdz ar to nācās man ik pa brīdim patulkot savējiem. Attiecībā uz valodu sapratu, ka tikmēr, kamēr "neaizdomājos par kautko citu un neatslēdzos", viss ir labi. Kā 'aizpeldu', tā vairs neko nesaprotu. ;)
Ja godīgi, tad man pašai Nirnberga ir atklājums. Nebiju domājusi, ka tā ir tik liela, tik sena, tik skaista! Jā, protams, ir šai pilsētai arī negatīvā vēsture, kas saistīta ar Hitleru un par to arī viņi stāsta un runā.
Pēc izbrauciena pa pilsētu domājām aizbraukt līdz tuvējam akvaparkam, lai nedaudz uzfrišinātos pēc nakts brauciena busā. Tomēr, kad noskaidrojām, ka brauciens turp ir vismaz 40 minūtes ar diviem transportiem, atmetām ar roku šai idejai, jo sapratām, ka varam arī nepagūt atgriezties pilsētā. Tāpēc izvēlējāmies pastaigu pa pilsētu, lai apēstu slavenās Nirnbergas desiņas. Turklāt papildus motivātors bija arī saulīte, kas beidzot parādīja arī savu vaigu. :)
Jau brauciena laika sajutām brīnišķīgo liepu smaržu, un staigājot tā smarža mūs pavadīja gandrīz visur! Liepu pilsēta! Smējāmies, ka šo dienu varētu mierīgi saukt - Unter den Linden. Un pasmējām arī par to, ka mums ne tikai pilsētu apskate, bet arī nedaudz gastronomiska tūre sanāks, jo desiņas ar alu izbaudījām, pēc tam vēl saldo arī nomedījām - saldējumu ar kafiju vai tēju. ;)
Mazu prieciņu sev arī sagādāju - kritu kārdinājumā un nopirku desigual somu. ;) Nu, nespēju es viņai paiet garām. :D Labi, ka mīļotais nerājās un ļāva man šādā kārdinājumā krist. :D
Tā mūsu diena Nirnbergā arī pagāja.
Pēc tam, jau busā, pārrunājām, ka mums tiešām izdevās lieliska diena, jo laiks uzlabojās, jo ļāvāmies šim braucienam pa pilsētu, jo pilsēta patīkami pārsteidza. Un nācās man atzīt, ka manējā sākotnējā skepse par šīs pilsētas izvēli kā pirmo apstāšanās punktu, bija absolūti nepamatota. Ir vērts aizbraukt. Un varbūt gribētos vēlreiz to visu mierīgākā un lēnākā ritmā apskatīt. Turklāt man ir palicis arī viens parādiņš šai pilsētai - Albrehta Dīrera muzejs. :)





Nedaudz modernās mākslas:










Vecākā kapsēta



































































Un beigās vēl brāļa pastāsts par šo dienu no purniņgrāmatas:
"30.jūnijs.
Nakts ir veiksmīgi aizvadīta. Rīta agrumā ierodamies Vācijas pilsētā Nirnbergā.
Neliela atkāpe. Nirnberga - ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes. Tā atrodas 170 kilometru attālumā no Bavārijas lielākās pilsētas Minhenes. Pilsētā dzīvo ap pusmiljons iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 3,5 miljoni iedzīvotāju. Nirnberga ir otrā lielākā Bavārijas pilsēta aiz Minhenes Tas ir ekonomikas un tūrisma centrs.
Pilsēta dibināta 1050.gadā. Viduslaikos tā bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas pilsētām, jo Nirnbergas pils bija impērijas reihstāga vieta. 1219.gadā tā kļuva par Impērijas brīvpilsētu.15. un 16.gadsimtā Nirnberga ir vācu Renesanses centrs. 1835.gadā starp Nirnbergu un Fīrti sāk kursēt pirmais dzelzceļš Vācijā.
Pēc nacistu nākšanas pie varas Nirnberga kļuva par ikgadējo NSDAP kongresu vietu. Šim mērķim tika uzcelts gigantisks komplekss, kurš daļēji ir saglabājies līdz mūsdienām.
No 1945. līdz 1949. gadam Nirnbergā notika Nirnbergas process, kurā tiesāja pēc kara izdzīvojušo nacistu režīma līderus.
Nirnberga ir plašāk pazīstama ar idillisko vecpilsētu, kura 2.pasaules kara laikā tika pamatīgi iznīcināta, bet pēc kara tika uzsākta vecpilsētas atjaunošana. Pilsēta ir pazīstama arī ar savu kulināriju kā, piemēram, piparkūkām un desiņām.

Ok. Turpinām. Pēc nelielām aizķeršanām ar autobusa novietošanu uz stāvēšanas laiku, visi ir laimīgi izrausušies no saviem krēsliem un gatavi izlocīt kājas pa pilsētas ieliņām. Debesis klāj mākoņi, nepastāvīgais internets uz pusdienām sola lietusgāzi ar negaisu. Bet neba jau latgaļi būs tie, kas nobīsies no šādiem sīkumiem. Uzsākot apskati visi kopā, palēnām sadalāmies mazākos bariņos, kas pēc savām interesēm nododas pilsētas baudīšanai. Kas apskata pilsētas objektus, kas bauda mākslu, dažiem atliek laiks arī ūdens prieku baudīšanai baseinā. Daba sapratusi, ka mēs no tās nebaidāmies atkāpjas un sūta negaisu Nirnbergai garām. Pilsētai tiek vien dažas nieka lietus lāses un tad jau uzspīd spožā un siltā saulīte.
Staigājot pa Nirnbergu uzausa atmiņā dziesma "Zied ievas SIguldā...". Ta vien gribējās uzraut "Zied liepas Nirnbergā...". Liepu aromāts bij tik salts un piesātināts, ka burtiski sagrieza galvu.
9 stundas ir paskrējušas nemanot un nu jau karstot spožajā saulē gaidām mūsu šoferīšus, lai varētu turpināt ceļu. Priekšā ceļš pa Vāciju, Franciju un Spāniju. Rīt 1.jūlijā būsim jau uz vietas Katalonijā."