10.aprīlis

Lieliska svētdiena pa mājām. Divatā. Protams, viss ir kā parasti - izguļamies kārtīgi, tā, ka pamosoties patiesībā jāēd jau pusdienas, nevis brokastis. ;))
Kārtējo reizi tiku galā ar atskaites rakstīšanu un bilžu salikšanu. Un, protams, atkal un atkal sev atkārtoju, ka nevajag šo lietu tā ielaist, bet katru dienu joprojām nespēju saņemties bilžu un tekstu apkopošanai, lai gan saprotu, ka vajag!
Pievakarē beidzot pieķēros lielajai drēbju gludināšanai - krietnu brīdu kaudzē stāvēja gultas veļa, jo nebija noskaņojums lielajiem gabaliem. Bet šajā dienā - viens un divi visa lielā kaudze tika izgludināta. Turklāt nācās arī pārmazgāt "mazo" gultas veļu, ko nolēmu aizvest pie mammas skapī ielikt, jo šeit mājās man tādu īsti nav kur vairs lietot. Pāris pārvalkus gan atstāju, ja nu atbrauc kāds ciemos ar nakšņošanu, lai varu 'mazajām' segām uzvilkt virsū. :)
Šī bija tiešām viena forša, mierīga un laimīga svētdiena.
Būt laimīgam - tikai tik daudz ir nepieciešams. ;)))

11.aprīlis

Un pienāk atkal pirmdiena.. un atkal ir darbs! Tā kā tuvojas atvaļinājums, tad tieku pamatīgi nokrāmēta. Ir tāda sajūta, ka man ir jāizdara visi darbi, kas mēnesi uz priekšu ir plānoti, lai gan atvaļinājumā dodos vien uz vienu nedēļu.
Protams, lielais dienas grūtums ir miegs, jo reāli gulēts ir labi, ja stundas četras. Nav ko dirnēt ilgi pie tv un pļāpāt par viskautko! :D
Kā jau pirmdienā ierasts - saņēmām kārtējo zaļumu kastu sūtījumu. Redzu, ka pārējie kļūst slinkāki un aizvien grūtāk ir savākt lielo pasūtījumu, bet pasūtīt vairāk sev arī vairs negribas. Laikam uz mirkli jāiepauzē zaļumi - esam atēdušies. Jācer, ka pāris nedēļu pauze palīdzēs un būs atkal mazais uzrāviens pirms visiem savos dārzos parādīseis zaļumi.
Un šodien vēl kāja paslīdēja uz jaunajām fazer šokolādēm. Ja godīgi, tad fazer šokolādes nekad nav bijušas manas vismīļākās šokolādes. Jā, var ēst, ja nav nekā cita, bet tiešām nav tās, kuras pati pirktu. Par šīm gan dzirdēju vairākkārt slavas dziesmas no paziņām un draugiem. Aizgāju, nopirku un.. noliku plauktā! :D Jau teju divas nedēļas pagājušas, bet tā arī neesmu pagaršojusi - nu, negribas man šokolādi šobrīd! :D
Diena beidzās šoreiz ātri - negulēšana izdarīja savu - atnācu mājās un nolikos snaust. Pasnaudusi pie tv uz dīvana, aizgāju gulēt normāli. Nu, nevajag vairs tā ar sevi jokot - miegs ir svarīga lieta, lai labi varētu darbā funkcionēt. ;)

12.aprīlis

Beidzot esam Saeimā ar likuma grozījumiem. Direktīvas pārņemšanas termiņš strauji tuvojas, tāpēc šobrīd arī paralēli vairāki procesi notiek - likums beidzot Saeimā, ieteikumi saskaņošanā, mājas lapā saturiskā piepildījuma procesā.. Ceru, ka viss izdosies līdz 18.jūnijam.
Nedaudz pārsteigums bija, ka šoreiz priekšnieks pats nāca uz pirmo komisijas sēdi pirms pirmā lasījuma. Pats gatavojās, pats visu prezentēja - es nāca līdzi, ja nu detaļās sāk jautāt kaut ko tādu, ko viņš nezina. Protams, atkal no deputātiem bija teksti par to, ka tik vēlu esam atnākuši, bet tam jau mums ir objektīvi iemesli - prezidentūra, cilvēku trūkums, kas patiesībā nekad nevienu īsti neinteresē.
Priecājos, ka šoreiz tiešām viss gludi Saeimā noritēja - bez liekas nervu raustīšanas. Steidzamību arī noteica - tātad ir cerība, ka pagūsim! :)
Bet pievakarē, saule tik forši spidēja, ka nolēmu izmest garāku loku - pa promenādi līdz Molam un tam mājas virzienā.
Putni kā traki čivina un es pie sevis tik dungoju Santas bērnudārza dziesmiņu - putniņi priecīgi zaros čivina, saulīte spoži spīd, zemi sasilda, šodien pavasaris klāt, pavasaris klāt! :)



Šīs pēcpusdienas-pievakares garās pastaigas ir gandrīz kā maza atkarība, un nav nozīme, kādi apavi kājās - savus 10 km vienmēr var noiet! :))

13.aprīlis

Diena pazuda darbā. Pēdējā laikā nav gluži tipiski, ka ap septiņiem vakarā vēl esmu darbā, bet šoreiz bez variantiem. Priekšnieks grib, lai mājaslapas saturs ir gatavs, bet man īsti laiks nav bijis tam tā kārtīgi pieķerties. Tāpēc visu pēcpusdienu un vakaru nācās ņemties ar mājas lapu. Noguru pamatīgi, jo tas nav tikai tehnisks darbs samest informāciju vienuviet. Ir jāpadomā par to, lai tiem cilvēkiem, kas to informāciju lasīs, tomēr viss būtu pietiekami viegli uztverams un saprotams.
Dienas skumja - no rīta nopirku foršas frēzijas Lindai dzimšanas dienā, bet viņa..slima :(. Nācās nobildēt un aizsūtīt bildi ;))

14.aprīlis

Un atkal diena darba zīmē. Viss beidzot noskaidrojies ar Ženēvas braucienu. Ar lidojumiem man tā kā uzreiz bija skaidrs, ko gribētu un varētu, bet ar viesnīcu krietnu brīdi domāju. Iepriekšējās reizēs man ir bijusi viesnīca ar kičeneti un bez. Kad bija ar, tad vienīgais, ko aktīvāk izmantoju, bija ledusskapis. Plīti, labi, ja pāris reizes trīs nedēļu laikā izmantoju. Ilgi virpināju galvā domu, kuru viesnīcu ņemt, bet google maps palīdzēja šo lietu atrisināt-veikala tuvums dara savu! :D
Vakarā atkal devos garākā pastaigā - formālais iemesls - vajag šo to veikalā nopirkt. Tas, ka ejot pa īsāko ceļu, arī ir veikali, īsti nedarbojās kā pamatojums ātrāk iet mājās.:)) Devos garākā ceļā, līdz lielākam tirdzniecības centram - līdz Molam. ;) Un jāatzīst, ka garāka pastaiga vienmēr labēlīgu iespaidu uz mani atstāj - labāk guļu. :))

15.aprīlis

Darbus visus paguvu izdarīt. Tie, kas var pagaidīt, pagaidīs! Viss! Ir beidzot atvaļinājums! Tagad!
Turklāt šī ir kārtējā piektdiena, kad atkal varu ieplānot garāku pastaigu. :) Aizgāju pakaļ suitu maizei. Slavas dziesmas tai joprojām varu dziedāt. Graudu maize ir absolūts mūsu favorīts! Pazūd zibenīgi! Saldskābmaize ir tāda, kādu mani vecāki atceras no savas bērnības, bet rupjmaize ir vienkārši garda. Par raušiem vispār klusēšu! :)))
Ja jau atvaļinājuma sākums, tad vajag to kaut kā arī atzīmēt, tāpēc aizstaigāju arī līdz Raunas dārzam, lai nopirktu dažus eklērus. Viennozīmīgi ir gardākie! :) Tiesa, laikam gluži katru nedēļu tiem pakaļ nebūtu jāiet, jo našķis tieši tāpēc ir našķis, lai tas būtu ļoti gaidīts un.. nopelnīts! :)
Pēc tam vēl aizstaigāju līdz pastam, saņemt pāris paciņas. Netālu no Mola ir rinda ar kastaņām.. un tām... lapas jau raisās! :) Pavasaris ir TAGAD! :) Vairs nekādas minstināšanās un atkāpšanās nebūs! :)
Pavasara atnākšana rada pamatīgu prieku. Būs silti, varēs basām kājām staigāt, nebūs jātuntuļojas, varēs dārzā rakņāties, būs ogas, augļi, zaļumi.. un protams, būs arī darbs, lai to visu saglabātu ziemai. ;) Bet vienalga - prieks ir milzīgs!

16.aprīlis

Atklājām beidzot vasarnīcas sezonu!
Laiks pavēss un nedaudz lietains, tomēr šo to izdarīju. Ir kaut kā nedaudz savādi, zinot to, ka daži ir izdomājuši, ka šī vasarnīca būtu jāpārdod un jāpērk kāda pie jūras, jo dārzā vienīgās, kas vēlas rosīties, esam mēs abas ar mammu. Man gan ir bažas, ka arī tad, ja vasarnīca būs pie jūras, māsa īpaši biežāk negribēs braukt. Var jau būt, ka kļūdos, bet nu tā man šobrīd šķiet. Patiesībā zinu un saprotu, ka arī šo varētu savest lieliskā kārtībā, ja vien būtu liela gribēšana. Pati jaukties īsti negribu, lai gan ik pa brīdim mammai kādu tekstu izmetu par to, kas būtu darāms, lai viņa padomā un dod atļauju..
Eh.. pārāk sarežģīti tas viss ir ar to vasarnīcu.
Ja runā par to, kas tur notiek, tad šobrīd priecājos par to, ka zemenes ir labi pārziemojušas - vien trīs vai četri krūmi ir jāiestāda. Tulpes arī smuki lien ārā. Narcises un maurloki, un skābenes jau smuki sazaļojušas. Bet siltumnīca... jādomā, kā to savest kārtībā, tā, lai arī šogad varētu vēl lietot.
Darba ir daudz.
Mamma.. redzu, kā pa ziemu viņa tiešām kaut kā ir.. paevusies, vai? Protams, 79 gadi ir pietiekami daudz un fiziski vairs neesi tik spēcīgs. Tomēr cits stāsts ir par garīgo spēku. Salīdzinu ar saviem vecākiem un saprotu, ka šajā gadījumā ir tāda kā padošanās notikusi - es neko nevaru, man neko īsti vairs nevajag utt. Toties ar saviem vecākiem mēs vēl plānojam kādu augļu koku iestādīt, kādas peonijas nopirkt, kur pārcelt narcises un tulpes. Jā, šogad ir pēdējā vasara ar govi, bet dārzs jau paliek. Kā mamma teica - tā ir iespēja un vajadzība izkustēties un nepadodies, un nepalikt gultā vien.

17.aprīlis

Ja piesola, ka ūdens nebūs visu pēcpusdienu, tad no rīta agri ceļamies un rosamies. Vispirms pagatavot ēdienu tā, lai pietiek visai dienai, tad nedaudz parosamies pa māju, bet tiklīdz ūdens tiek atslēgts, tā var iekrist lēnā ritmā. Lasīju sakrājušos žurnālus. Šoreiz vairāk par dārzu un puķēm. Tiešām uzzināju daudz jauna. Visu laiku tagad mammai smejoties atkārtoju to tekstu, kas rakstīts par narcisēm - ja tās varētu izvēlēties, kur augt, tad augtu mālainā augsnē ziemeļu pusē. Tieši tur mums savulaik arī vissmukakās un bagātīgāk ziedošās narcises bija! Man toreiz gan likās, ka tā ir tādu puķu mocīšana, bet izrādās - mamma intiutīvi visu pareizi bija izdarījusi. tagad gan tur vairs narcišu nav - nēsājām pa dārzu, kamēr to palika maz - nepatika tās citas, saulainākās un siltākās vietas. Pāris jaunas idejas sasmēlos arī attiecībā uz citu puķu ieviešanu mūsu dārzā.
Kad parādījās ūdens, aizbraucām piekārtoties/sakārtoties V.ielā. Nošmulējušies un noguruši atbraucām mājās jau krietni pavēlu, bet vienalga sajūta ir laba, jo redzi padarīto darbu. ;)