Tomēr nolēmu turpināt šo iesākto padarīšanu. Reizēm jau liekās, ka tas ir apgrūtinoši, bet tad, kad var atcerēties, kas ir bijis konkrētajā dienā konkrētajā gadā, tad gan ir interesanti un pašai patīk..
Nu tad.. trešais atskaites gads ir sācies!

1.janvāris

Diena pa mājām. Kas vēlu iet gulēt, tie vēlu mostas, tie neko īsti nedara, vien ēd, dzer un skatās filmas. :)
Un dienas prieks - sniegs! Izskatījās gan nedaudz dīvaini - tukšas ielas, maz auto un cilvēku un.. sniegs.. It kā esi palicis viens. Bet tajā pat laikā - forša sajūta! :)

2.janvāris
Lai neberztos visu laiku pa mājām, nolēmām izmest mazu loku - aizbraucām līdz jūrai pastaigāt un tad uz kādu no zvejniekciemam pakaļ zivīm.

Pie jūras diezgan daudz cilvēku bija - izskatās, ka lielākā daļa jau ir saguruši no svētkiem un grib izkustēties. Un grēks to nedarīt, ja diena ir tik burvelīgi jauka! Vien aukstums knieba diezgan pamatīgi. Bet vienalga, bija riktīgi forši tā izkustēt. Turklāt zobs aizvien mazāk sāk sāpēt, tāpēc vēl jo vairāk ir jākust ārā no mājām un nav ko sevi aliņā turēt!
Pēc pastaigas aizbraucām līdz Lapmežciemam. Pasmējām par to, ka pirkām asari, bet pārdevēja veiksmīgi mums vēl iesmērēja ķilaviņas. Tik debešķīgi gardas!!! Zinu, ka nākamreiz, kad būsu Lapmežciemā tās ķilavas noteikti nopirksim! Gardas! Pēc tam citā kioskā ņēmām nēģus, bet mums pārdevēja vēl iesmērēja marinētas reņģites. Mmmmm... arī brīnumgardas! :) Visu vakaru našķojāmies ar zivīm! Tiešām gards mums tas brauciens sanāca uz jūru! :)))









3.janvāris

Sniega diena. Mašīnu vairākas reizes gāju tīrīt, jo sniga visu dienu pamatīgi. Kā vēlāk izrādījās tieši Rīgā viens no dziļākajiem sniegiem bija - 20 cm..
Bet diena kopumā pagāja mierīgi un rāmi pa māju rosoties - gludināju drēbes, piekārtoju māju, pa vidu vēl izstaigājos līdz Depo - kaķim barību nopirku.
Bet, par sniegu runājot, man patīk tas, ļoti! Bet pilsētā sniegs nemaz nav forši. Nevar normāli izbrist līdz darbam - putra ne pa jokam, sāls apēd zābakus (fui, pretīgi), ielas ir sniega pilnas, līdz ar to krietni grūtāk ir atrast sakarīgu vietu, kur auto atstāt..
Pilsētā sniegu iemācies ienīst. :(

4.janvāris.

Tehniskā apskate. Visu dienu nedaudz tirinājos, par to, kā būs, kas būs.. To, ko redzēju uzreiz, to salabojām, bet ir jau virkne lietu, ko paši, nelienot apakšā īpaši neredzēs.
Mīļotais aizbrauca un.. dabūja plāksteri uz mēnesi. Šoreiz vainu atrada bremžu cauruļvados. Un pirmo reizi šo septiņu gadu laikā kāds sāka pārbaudīt aizmugurē esošās drošības jostas. Vidējā, kā izrādās, labi nedarbojas. Un kā es to septiņus gadus varēju zināt, ja neviens man tur nesēž? :D Vairāk par trīs cilvēkiem (skaitot kopā ar mani), man auto lielākoties nesēž. :)
Nu, ko.. būs atkal ko darboties ap mašīnu, lai savestu kārtībā un atkal mēģinātu iziet tehnisko apskati.

5.janvāris

Un atkal darbs, darbs, darbs ievilka mani. Jā, tas, ka esam par vienu mazāk, ir jūtams. Vismaz es noteikti jūtu, jo lielāko daļu darbu, ko Līga būtu darījusi, daru es. Nu, un savējo darbu gana daudz. Gada sākums tāds ļoti, ļoti, ļoti ražīgs ir sanācis.
Protams, šīs dienas īpašais faktors - boss pēc atvaļinājuma ir pirmo dienu darbā, līdz ar to daudz laiks paiet arī izrunājot visu to, kas ir noticis teju trīs nedēļu laikā, kā arī plānojot darbus uz priekšu.
Bet nekas, viss būs labi!

6.janvāris

Pa dienu atkal darbs, darbs, darbs, darbs, bet vakarā - auto uz servisu! Nedrīkst un negribas atlikt visu, turklāt meistaram šobrīd ir nedaudz mazāks pieplūdums (rudenī bija tā, ka viņam pieraksts bija pat uz divām nedēļām, bez neviena "loga"). Izstāstījām, kas ir konstatēts un palūdzām, lai apskatās, kas varbūt vēl ir remontējams. Atstāju savu zvēru remontā, cerībā, ka viss būs ātri salabots.
Tā kā abi bijām pēc darba un izsalkuši, braucām atkal laimi meklēt Lido Krievu sētā. Līdz šim šī vieta laikam bija vienīgā palikusi, kas no Lido man vēl patika. Tomēr pēc šī apmeklējuma var teikt, ka kaut kā pavisam nabadzīga izvēle ir palikusi. Nē, nu soļanka joprojām ir garda, pankūkas arī gardas, bet... porcijas kļūst mazākas un, kā jau minēju - izvēle arī neliela.
Tā kā šis bija pareizticīgo Ziemassvētku vakars, tad netīšām mums tādas kā svētku vakariņas sanāca. ;))


7.janvāris

Un atkal darbs, darbs, darbs, darbs.
Bet pievakarē meistars paziņoja, ka auto ir gatavs un var braukt pakaļ. Sākumā domājām, ka brauksim pakaļ manā īsajā darba dienā - piektdienā. Tomēr sanāca tā, ka meistars pats krietni ilgi strādāja un vēl ap deviņiem bija sevisā, līdz ar to mēs pakaļ auto nolēmām braukt jau tajā pašā vakarā. Tā nu vienas dienas laikā tiku pie salabotā auto. Visu esot apskatījis, salabojis. Uzteica, ka kopumā mašīnas stāvoklis ir ļoti labs, un mani tas ļoti iepriecināja.
Tagad tikai jāiziet tehniskā apskate un jātur īkšķīši, lai viss tiešām būtu labi!

8.janvāris

Īsā darba diena, kas vienalga ir tik piepildīta, ka knapi vienu tējas krūzi izdzēru. Sanāksme, steidzamie darbi.. četrās stundās visu nevar pagūt izdarīt.
Toties atvēlos mājās un ķēros pie pankūku cepšanas. Ja godīgi, tad man ļoti patīk šī sajūta, kas ir piektdienās - atnāc mājās ap pusdienslaiku un vari pagūt mīļotajam pusdienas. Kad es augu, mani vecāki vienmēr brauca mājās uz pusdienslaiku. Ļoti reti bija tādas reizes, kad viņi neatbrauca. Bet tur, laukos, jau attālumi citi un stundu ilgajā pārtraukumā tiešām vari atbraukt mājās, paēst, vasarā vēl dārzā parosīties, zvēriņu pabarot.. Tur, laukos, ir pilnīgi cita dzīve.. Bet Rīgā es uz darbu eju ar kastītēm, ko tajās 30 minūtēs ātri uzsildīt un apēst, vai vienkārši apēst...
Piektdienas ir manas laimīgās dienas, jo tad es tiešām varu sākt atpūsties. Pēc tam, kad mīļotais aizbrauca uz darbu, es veļu saliku mazgāties, piekārtoju māju un paskatījos pāris kārtējā seriāla sērijas.. Piektdienas ir atpūtas dienas, bet sestdien... sestdien būs lielā adīšana! :D