Atkal esmu noslinkojusi... :)
Nu, ko.. tad ātrā atskaite par šo laika posmu.
23.decembris

Īsā darba diena pirms svētkiem. Atkal gribas visu, visu, visu izdarīt, lai pēc svētkiem mazāk ko darīt, bet..nekad tas nesanāk - kaut ko pagūsti izdarīt, kaut ko nepagūsti.
Pēc darba ātri izmetu loku uz dažiem veikaliem, lai nopirktu pēdējos sīkumus (tiešām sīkumus!), lai var sasaiņot visiem dāvanas. Jāatzīst, ka, pat uz brīdi iebāžot galvu veikalā, radās nepārvarama vēlme ātrāk iziet ārā - cilvēku šausmīgi daudz, visi tādi kā nolēmēti - meklē kādu pērli, ko varētu mīļajiem, tuvajiem uzdāvināt svētkos. Kārtējo reizi pārliecinos, ka labāk ir savlaicīgi par to visu domāt, lai pēdējās dienās nav tik liels izmisums. :)

24.decembris

Pilnīgi netīšām tiku pie makarūnu kastītes. :) Jau kādu brīdi iepriekš domāju par to, ka varētu vecākiem aizvest makarūnus, lai viņi pagaršo arī. Bet visu laiku kaut kā atliku, atliku, tad nāca jau svētku laiks un sapratu, ka par vēlu kaut ko mēģināt sarunāt. Bet te - dienu pirms svētkiem pamanīju ziņu netā, ka yvette ir palikušas pāri mazā un vidējā kastīte. Pie sevis nosmēju, ka makarūni mani vajā un neliek mieru un pat īsi pirms svētkiem ir gatavi ielekt rokās. Nu, ko - pasmēju, un ņemu cietu - nevar taču tiem makarūniem atteikt iekrišanu manās rokās. ;)
Bet vispār - tāda mierīga diena pa mājām bija. Sasaiņoju pēdējās dāvanas, sakrēmēju mantus, lai nākamajā rītā bez aizķeršanās var aizbraukt pie vecākiem. :)
Viena spilgta atmiņa gan ir - braucu pakaļ makarūniem, saule spīd acīs kā pavasarī, diezgan silts vējš pūš un.. ne kripatiņas sniega! :) Marts, ne Ziemassvētki!
Vakarā aizbraucām paēst vakariņas. Gribējām Krievu sētā pelmeņus un pankūkas ēst, bet.. nācās vien uz lielo Lido braukt. Pārsteigums bija, ka tik daudz cilvēku šajā vakarā tur apgrozījās. Nedaudz smieklīgi, kad redzi tādu pārīšus, kad meitene ir uzcirtusies kokteiļkleitā, bet puisis..džinsos, sporta jakā... :))) Katram sava izpratne par sapošanos iziešanai ārpus mājas. :)))

25.decembris

Posāmies, posāmies lielai ballei, bet balle nesanāca. Santa atnesa mājās rota vīrusi, Ilvers šo stafetes kociņu arī pārtvēra un līdz ar to atbrauca brālis viens pats. Arī es šoreiz viena. Pēc tam ar vecākiem nosmējāmies, ka tādus Ziemassvētkus, kad esam tikai mēs paši četri, sen vairs neatceramies.. :) Bet bija forši un sirsnīgi, lai arī bez pantiņu skaitīšanām, bet tomēr ar dāvanām. :) Žēl, ka Lueta ar Kristianu neatbrauca, bet.. jaunajiem jauno darīšanas - visi darbos un citās nodarbēs.
Rāmi šie Ziemassvētki sanāca.
Ak, jā! No četriem kaķēniem, šobrīd izdzīvojis ir tikai viens. Tas, kurs jau sākotnēji bija pats drosmīgākais. Tā ir ar tiem vēlajiem rudens metieniem - kaķene neredzēja iespēju, ka viņi izdzīvos, tāpēc arī pameta viņus. Bet nu šis mazais murmulis, kas izdzīvojis, ir riktīgi foršs! Izspēlējos ar viņu pamatīgi. Izskatās, ka viņa mazā smadzenīte tomēr mani atceras, lai arī nebijām tikušies vairākas nedēļas. Un tētim viņš ar katru dienu aizvien vairāk patīk, kļūst aizvien lielāki draugi. :))) Tas forši! Pēdējā kaķene mums jau arī parādījās tad, kad vecā kaķe mazos izveda ārā. Nedaudz mežonīši tie kaķi bija un šī mūsu pēdējā kaķe tā arī īsti roku kaķis nekļuva. Tētim viņa vēl ļāvās, bet pārējiem nē. Turklāt, vienmēr, kad svešāki cilvēki parādījās mājās (tajā skaitā arī es), viņa vienmēr laidās projām un nerādījās mājās, kamēr svešie neaizbrauca. Pie manis gan viņa pamazām pierada, jo es kā svešais regulāri parādījos, bet nu vienalga - labāk viņai patika mani redzēt ejam, nekā nākam. Pieņemu, ka ar šo sīko šmurguli tā nenotiks, un viņš joprojām būs draudzīgs un priecīgs. :) Ja vēl peles iemācīsies ķert, tad vispār būs labi! :D

26.decembris
Lai arī plānojusi biju izbraukt agri, tomēr rezultāts - kā parasti - ātrāk par pusdienslaiku nesanāk izkasīties.
Ceļš uz Rīgu - ne pavisam ne ziemīgs:






Un pilnai laimei vēl varavīksne Ziemassvētkos! :)


Bet dienas prieks - eglīte!

Tētis kārtējo reizi sarūpējis bija ļoti skaistu eglīti. Viņam uz šo lietu ir ķēriens. Jau sākot ar pavasari viņš skatās uz eglēm - nolūkā smukākās, kuplākās, lai pēc tam, ziemā var nākt tām pakaļ. Pasmējāmies jau mājās, ka viņiem ar mammu ir gandrīz tāda pati egle kā pagājušajā gadā - gara, kupla, smukiem zariem. :) Un arī man līdžiga ir!
Man tiešām ļoti, ļoti, ļoti patīk egles. Tāpēc jau parasti līdz vecajam jaunajam gadam tās turu mājās (ja vien viņas pārāk nebirst) - gribas ilgāk saglabāt šo prieka avotu acu priekšā! :)

27.decembris.

Ciemiņu diena! Brālis ar Annu un bērniem apsolīja atbraukt ciemos. No rīta cepu kūku, gaidīju, kad nu būs, bet sanāca viss nedaudz savādāk. :) Vispirms viņi aizbrauca pie Luetas ciemos. Jau krietnā pēcpusdienā atbrauca arī mums, bet nolēmām, ka mums nebūs nakāda mājās sēdēšana - devāmies pastaigā par Vecrīgu un Rīgas centru. :)
Nedaudz nosalām, jo pietiekami vējains bija, bet nedaudz vilšanās sajūta arī bija - tomēr diezgan tumša Rīga šogad svētkos.. ;(

















Pēc pastaigas lielā pasēdēšana arī nesanāca, jo viņiem vēl tāls ceļš mājup, kā arī jāņem vērā tas, ka jau pirmdiena klāt un visiem lielajiem jādodas uz darbu. Bet labi vien ir, ka nedēļa atkal ir īsā...

28.decembris.

Ilgus gadus biju vairījos no šī, bet nu, beidzot arī es deklarēju savu dzīvesvietu Rīgā. Bija brīdis, kad man likās, ka tas ir svarīgi, tomēr pēdējos gadus 10 man tas šķita nebūtiski. Man ļoti patika tas, ka esmu deklarēta laukos, ka nodokļi no manas algas tiek maksāti manai lauku pašvaldībai. Zinu to, ka tā sanāca gadā pietiekami liela summa. Tāda netiešā veidā savu lauku pabalstīšana sanāca.. bet tagad.. tagad viss. Un milzīgs paldies par to ir jāsaka Rīgas domei un nekustamā īpašuma nodokļu politikai. :>

29.decembris

Visu dienu nelika tas zobs man mieru. Vairāku dienu laikā labāk nekļuva, sliktāk arī nē. Tā kā priekšā garie svētki, tad atlikt to lietu īpaši negribējās. Sazvanīju, uzzināju, ka brīnumainā kārtā ir brīva vieta uz plkst.18:00, tiesa, pie citas dakteres, bet vismaz šodien jau būs skaidrs, kas tur darāms. Pati sevi mierināju, ka varbūt nekas traks nav noticis, tomēr sapratu, ka sliktākais, kas var būt, būs jāņem ārā zobs.
Pirmais mirklīs, kas nedaudz mulsināja - daktere bija ļoti jauna. Atceros, ka pie sevis nodomāju, ka nez kas no tā visa sanāks.Bet šobrīd saprotu, ka sanāca viss labi. Viegla roka meitukam bija. Vispirms izņēma atšķēlušos zoba daļu (diemžēl ar mazu kaula gabaliņu), pēc rtg secinājām, ka jāņem viss ārā, jo zobs viss ir sadalījies, vien plombe to visu konstrukciju kaut kā tur kopā. Turklāt tālākajā, neredzamajā pusē zobā iemitinājies arī caurums bija, un vēl tas, ka pats zobs ir miris.. Vārdu sakot, viss salikās tā, ka izņēmām visu zobu ārā. Bet vismaz labi, ka man, kas īpaši par zobiem nav nekad sūdzējusies, viņa izstāstīja par nākamajiem soļiem, kas darāmi un kas būtu labāk. Jā, jā, esmu visnotaļ nezinoša šajā jautājumā! :D
Pēc zoba izņemšanas atnācu mājās un krietnu brīdi nosēdēju ar vēsām kompresēm pie vaiga, lai pārāk neuzblīstu, un lasīju, lasīju, lasīju par zobu implantēšanu. Tagad jau skaidrs tālākais plāns - sagaidīt, kamēr rēta aizvelkas, tad konsultācija un tālāk jau redzēs..
Mjā. gads sākās ar zobiem un beidzās ar zobiem... :>

30.decembris.
Kam iepriekšējā vakarā izņem zobu, tas nākamajā dienā nedaudz uzblīdis un ar sāpošu žokli sēž mājās. Skaloju, pa kādai pretsāpju tabletei izdzēru un daudz, daudz gulēju, jo miegā viss taču labāk dzīst!
Un mana vienīgā cerība bija, ka pretsāpju tabletītes un kumelīšu tēja izdarīs savu brīnumdarbiņu un nekur nekas neiekaisīs un viss labi sadzīs!


31.decembris

Tā kā es ar savu zobu neko daudz nevaru, tad šogad arī Jaunais gads mājās riktīgi mierīgi - bez liekas ņemšanās ar ēdienu gatavošanas. ;) Rāmi pa mājām nodzīvojos, iedzerot pa kādai pretsāpju tabletītei un turpinot skalot muti.
Vakarā ienāca prāta domā, ka varbūt vajadzētu pēc pusnakts izvilkties ielās, bet.. tā arī nosēņojām. :) Skatījāmies tv, pļāpājām.. miers un harmonija. Gulēt aizgājām jau piektajā stundā, bet to es esmu pamanījusi, ka arī tad, ja mājās Jauno gadu sagaida, tad agri grūti aiziet gulēt. :)
Bet kopumā - gads ir bijis gana labs. Lielu nelaimju nav bijis, lielu satricinājumu nav bijis. Jā, visādi kreņķīši ir bijuši, bet tas jau piedien pie lietas. Un labi ir tas, ka visi ir dzīvi un veseli. Tie, kas nav veseli, tie ārstējas un cerība, ka būs veseli.
Ir bijis labs gads.