Pamodos agri. Sagatavoju vecākiem vistu, piekārtoju māju, aizbraucu pakaļ makarūniem. Forša tā cepēja, bet redzēs, kā garšos! Patiesībā visu laiku domāju, ka vajadzētu uz šiem Ziemassvētkiem savējos palutināt un makarūnus atvest, bet visu laiku atliku vai arī atrunāju sevi. Bet vakar.. pilnīgi negaidīti pamanīju ziņu, ka ir palikušas liekas mazā un vidējā kastīte. Tajā mirklī sapratu, ka tā ir zīme! :D Makarūni paši lec man rokās iekšā! :D Sarunāju visu un šodien ir!
Pa dienu, kamēr mājās gatavoju kārtējo lielo bļodu ar musli, lai mierīgi mēnesi var dzīvot, grauzu banānu čipsus.. tā arī nesapratu, vai vienkārši savainojos, vai tomēr plombi pabojāju. Tagad jāskatās dinamikā, jo spogulī šā vai tā neko īsti neredzu un nesaprotu.
Tagad var baudīt svētvakaru mūsmājās un rīt tad aizlaist pie vecākiem - apsveikt, sabučot visus. :)Sarunājām ar brāli šodien, ka Ilveru paņemšu uz pāris dienām pie sevis, lai bērnam nav visu laiku pa mājām vien jāberžas. :)

Priecīgus un gaišus visiem šos svētkus, lai arī aiz loga ir riktīga pavasara sajūta (jo īpaši šodien, kad vizinājos pa pilsētu un spīdēja saule), tomēr šie ir Ziemassvētki!