Atkal nedaudz viss ir iepalicis.. Jālabo kļūda, dzerot rīta kafeju.. ;)
25.oktobris.

Ja jau atvaļinājums, tad atvaļinājums! :) Sāku adīt mīļotajam džemperi. Kad beidzot ir skaidrs, ko gribas redzēt, tad var arī beidzot sākt pa īstam adīt. :)
Protams, pa vidu - brokastis, pusdienas, vakariņas. Kārtējā kāda seriāla sērija. Tāāāāāda dīkdienība! :)
Bet.. ir ļoti laba sajūta. Tieši tas, kas man visvairāk trūka - iespēja neko nedarīt, nekur neskriet. Vienkārši laiski padzīvoties mājās, darot to, ko pašai tajā brīdī tiešām gribas darīt.

26.oktobris.

Diena - dvīnis. Tikai papildus nāca klāt arī tamborēšana. Joprojām turpinu tieši tādā pašā garā, kā iepriekšējā dienā.
Mājsaimniece! :D

27.oktobris.

Kopš vasaras sākuma mani medīja saistībā ar šo.. Beidzot es padevos. :)
Pareizi jau kolēģi saka, ka man nav jajūtās vainīgai par to, ka tieši mani uzrunāja.
Kas izdarīts, tas izdarīts. Un miers mājās.
Papildus - sakārtojām un iesniedzām visus papīrus tiesai. Nezinu, vai visu pareizi uzrakstīju un izdarīju, bet tad jau redzēs. Ceru, ka tas līdzēs. Vieglāk jau vienmēr paņemt kādu gudrīdi, kam lielāka pieredze ar tiesām un palūgt, lai šis cilvēks visu tavā vietā izdara. No otras puses... pašam galva arī it kā ir, varbūt nezini daudzas nianses, bet vari vismaz pacensties. Bet nu labi, redzēs, kā tiesā ies.

28.oktobris.

Joprojām mani draudziņi ir dzijas un adatas. :))) Un nedaudz tv un dators. Skatos ar vienu aci filmas, ar otru ķimerējos. :)

29.oktobris.

Ja aiz loga silta un jauka, un saulaina diena, tad jāsakārto māja.
Tīrīju, berzu, mazgāju. Pašai pēc tam prieks skatīties! :)
Labi, ka šajā dienā nenoslinkoju un uzrakstīju visu, kas prātā un uz sirds - šodien līdz ar to ir vieglāk! :D

30.oktobris.

(foto: DaGamba)
Visu dienu tirinājos - iet vai neiet uz koncertu. Neviens jau nespieda pirkt biļetes, bet nopirku taču!
Aizgāju un.. dīvaina sajūta ir. Viens no retajiem koncertiem, kad ir divējādas sajūtas. Jā, patika it kā, bet.. kaut kas arī nepatika. Tikai īsti nesapratu, kas. Iespējams, ka ilgā stāvēšana kājās radīja tās nepatīkamās sajūtas. Nezināju, ka koncerts sākums ir pārcelts par 30 minūtēm, tādēļ sanāca gaidīt ilgāk, nekā biju plānojusi. Laikam arī Palladium man īsti nepatīk, jo maziem cilvēkiem tur ir grūti kaut ko redzēt, ja vien neapstājies kaut kur uz paaugstinājuma (un tieši tāpēc ir jānāk krietni agrāk, lai ieņemtu labākās vietas). Bet tās jau tikai tādas organizatoriskās detaļas, kas reizēm spēj pietiekami aizkaitināt. Tomēr mūzika bija lieliska un vizuāli gana krāsaini! :)

31.oktobris.

Agrs rīts. Maršruts - R-R-D-R. :) Aizšāvos pie vecākiem pakaļ ziemas riepām, tad uz Daugavpili pie brāļa. Savedām auto kārtībā, izdzīvojāmies pa mājām ar Santu un Annu. Tik forši, ka Santa runā! :) Tā kā abiem bērniem aizvedu pa Lego, tad, protams, nācās arī tos likt kopā! Santas mīļākā darbība - visus klučus aizstumt man ar tekstu: "Gribi?" :D Nu, neiešu es teikt, ka negribu, ja redzu, ka viņa grib, lai salieku ko! :))
Parasti jau vecāki smejas par to, ka kā aizbraucu uz Daugavpili, tā nekādi no turienes nevaru izkratīties ārā. :) Tā bija arī šoreiz.
Kamēr auto remontējās, sanāca aizbraukt arī pie Andreja uz Artilērijas pagrabiem. Par darba lietām parunāt un pāris kafijas un tējas izdzert. ;)
Vārdu sakot, ļoti piepildīta un jauka, un interesanta, un aizraujoša, un pozitīva tā sestdiena man sanāca! :)

1.novembris.

Diena pa laukiem un brauciens uz Rīgu.
Vēl pāris nedēļas atpakaļ iela, kas ved uz parku, bija tik skaisti ruda, bet tagad.. tad koki kaili. Drūmi nedaudz. Vēl pāris mēnešus tā liksies - līdz janvāra beigām.. Bet tad..tad sākšu gaidīt jau zaļumu un skatīšos, vai koku zari sāk iekrāsoties citās krāsās. Būs saule, pavasaris un atkal viss būs priecīgāk.
Tā kā pāris mēnešu laikā biju pieradusi pie tā, ka katru nedēļu kaut kas dārzā jādara, tad tagad nedaudz dīvaini šķiet, ka nekas vairs nav darāms. Dārzs ir aizgājis atpūtā. Nu, vienīgi lapas jāsavāc, puķes vēl pāris dobēs jānogriež, bet visādi citādi - miers un rudens dārzā.
Ak, jā! Šī diena man noteikti nebija kāpostu diena, bet to jau iepriekš rakstīju.. ;) :( :)

2.novembris.

Atpakaļ pie darbiem..
Pa nedēļu nekas nav mainījies. Viss ir tieši tā, kā bija. Un gaidīt pārmaiņas taču ir tik muļķīgi! Pārmaiņas visdrīzāk atnāks tad, kad Līga tiešām būs prom un kad nāksies visus darbus domāt, kā sadalīt. Smējāmies ar Līgu, ka visdrīzāk visi viņas darbi gandrīz 100% nonāks pie manis, jo mēs taču viena otru piesedzam parasti. Bet nu redzēs, kā būs.

3.novembris.

Atkal - darbs, darbs, darbs!
Bet dienas pozitīvais notikums - atklāju apelsīnu un mandarīnu sezonu. Nu, dikti sāk atkal šie kāroties! :)

4.novembris.

Darbs, darbs, darbs!
Gaidu piektdienu, kad ir īsā diena un varēs nedaudz atvilkt elpu. Tāda ļoti strauja atgriešanās darbā sanākusi.

5.novembris

Starp darbu sanāca arī krietni noņemties ar apdrošinātājiem. Mani pārsteidza, ka tie, kas gatavo polises, nerunā ar atlīdzību daļu, kas darbojas ar remontiem. To, ka nomainīta signalizācija meituks nezina, to ka auto pa gadu ir krietns nobraukums klāt nācis - viņa nemaz neuzskata par vajadzīgu man pajautāt. Tā dusmojos! Visvairāk mani sadusmoja teksts, ka lai nu es braucu tagad uz vienu konkrētu vietu, kur noteikts, kādu signalizāciju man pagājušajā gadā ir uzlikuši. Tā nošķendējos par šito gājienu, ka izvilku līgumu un ar pirkstu vilku un rādīju viņiem, ka redz es nemaz nevaru kaut ko nomainīt uz savu galvu, bet man ir jāskaņo ar viņiem signalizācija. Tā kā viņi paši bija mani aizsūtījuši uz to kantori, paši bija skaņojuši tāmēs, tad lai paši arī meklē, kas man ir uzlikts. Murmuļi, bļin!
Bet viss galu galā beidzās labi. Atsūtīja man līguma precizējumu, kur viss tagad ir labi un pareizi. Samaksāts ir un gadu nu būs miers.

6.novembris

Beidzot mans kaktuss uzziedēja! :) Pirmais zieds! :))Tiesa, pārējie kaktusi gan mājās, gan darbā vēl nemaz i nedomā pat pumpurus raisīt.. Bet vēl jau ir laiks!