ļoti pretīga sajūta... ļoti :(
bet nu mierīgāk ap sirci vismaz jā

Labi, ka visus var ātri apzvanīt un saprast, kas ar viņiem notiek!

mūslaiku komunikācijas ir kas tāds, no kā es nekad vairs negribētu atteikties...
tie laiki, kad no DE vēstules sūtījām uz LV, kas tika rediģētas turklāt labākā gadījumā (vai apzagtas ļaunākajā)... kad sazvanītiespēja nebija - no LV bija jāpiesaka ārzemju saruna, kas parasti akceptējās pēc trim dienām, vai no DE zvanīt, kad dzirdi, ka fonā "klakklak"

utt.

Es tieši par to arī nodomāju!
Kā Sprīdītis?

a sim ne vainas - pofigists :D
un pa nedēļu jau iespējams sev darbu atradis (vismaz bijis šodien uz Vorstellungsgespraech un rīt jau esot Schnuppertag darbā (tjip esi klāt pie procesiem, pavēro vai tiešām tas ir tev, vai patīk :) ) ko var veikt paralēli jap mācībām un kamēr gaida jūniju un iestājeksāmenus uz Japānu :)...
Karoče šitais kadrs mani nebeidz izbrīnīt no vienas puses un no otras: attiecībā uz viņu es vairs ne par ko nebrīnos un zinu: šis Būs dzīvotājs un ne tikai, šis Tiks dzīvē visur, kur gribēs tikt :)