Zini...pasaule pamira bailēs un domāja, ka sabruks 2001.gadā, kad gāja bojā tūkstoši. Mēs pamirām bailēs, kad sākās karš Ukrainā. Mēs zinājām, ka tas nebūs pēdējais terorakts, kad notika slepkavības izdevniecībā Parīzē. Tagad mēs atkal baidāmies. Un tas ir loģiski. Bet dzīve vienmēr turpinās. Tagad kādu laiku runās par šo. Tad pierimsies. Cilvēki dzīvo Doņeckā, Parīzē, Ņujorkā. Lido ar lidmašīnām. Un var ieiet tepat kinoteātrī un kāds vietējais bāleliņš nošauj par neko. Es brauktu uz koncertu, ja tāds būs. Bailes ir tas, ko no mums gaida. Ar tām var ellīgi labi manipulēt.
Pasaule nav mainījusies, nē. Tā vienkārši ir uz brīdi koncentrējusies Parīzē.