Laikam šīs žanrs ir izsmēlis sevi. Bildes top, bet aizvien grūtāk ir sevi savākt visu to aprakstīt un ielikt šeit. Visu laiku ir kādas citas nodarbes.. Varbūt šobrīd vienkārši esmu apslinkusi, tomēr šogad šis projekts vēl jānoved galā, bet tālāk - redzēs.
5.oktobris

Aizbraucām ar tēti pakaļ kāpostiem. Mums katru gadu tā kāpostu stādīšana ir kā tāda anekdote. Sabakstam un gaidām, vai nu izaugs kas, jo lielākā daļa kāpostu aug lielajā dārzā, kur tie tiek tikai izravēti, bet mitrums ir pašu kāpostu darīšana - neviens nebrauc un nelaista. Šogad kāposti padevušies labu labie! Ar cirvīti kārtīgi sanāca padarboties, kamēr visu novācām. Smējos tēti, ka tonna kāpostu ir. Viņš smēja pretī, ka tonna varbūt arī nav, bet ir daudz! Gala rezultātā i paši saskābējām, i kaimiņiem iedevām, i mammas brālim trīs maisus aizvedām.
Bet vispār secinu, ka man aizvien vairāk patīk būt ar vecākiem kopā. Daudzas lietas izrunājam, kaut ko jaunu uzzinu par viņiem, viņu vecākiem. Šis ir pēdējais mirklis, kad varu uzzināt kaut ko par savējiem.. kad vecāku nebūs, nebūs jau kam pajautāt...

6.oktobris.

Pirmais rīts, kad salna krietni iekodās. Un tagad jau varu piefiksēt, ka pēc tam vēl 9 rītus salna pamatīgi koda. Kad atbraucu pie vecākiem pēc 10 dienām, tad beidzot bija mitējies salnu uzbrukums.
Tā kā šī bija pēdējā diena laukos, tad steidzu pabeigt visādus darbiņus. Izraku kannas un dālijas, un gladiolas, lai gan mamma sākumā teica, ka vēl jau var nerakt. Neviens jau tobrīd nezināja, ka salnas būs tik uzstājīgas. Atbraucot pēc 10 dienām mammai varētu zīmīgi norādīt, ka redz, ka pareizi vien bijis, ka izraku visu, jo vis būtu bijis beigts un pagalam.
Kamēr es pa dārzu plosījos, tētis krāmēja visu man vešanai uz Rīgu - āboli, burkāni, sīpoli, ķiploki, kartupeļi, ķirbji.. Atkal pilna mašīna ar lauku labumiem! No otras puses - ir ļoti labi, ka vismaz attiecībā uz dārzeņiem zinu, ko ēdam un dzeram! :))
Un atkal viss kā parasti - nespēju nekādi izkrāmēties un laicīgi izbraukt. Nu, labi, man jau nebija konkrētā stundā un minūtē jābūt Rīgā, bet vienalga. Protams, atbraucu vēlāk, nekā biju plānojusi. ;))
Kaķis neizpratnē uz mani skatijās - pārāk ilgi biju prom. :))

7.oktobris

Aizbraucām pakaļ paciņām pie Leo, bet Leo nav! Bet dāvanas atstājām tik un tā! :)
Pēcpusdienā aizbraucu arī uz dārzu, apskatīties, kas tur notiek un izplānot darbus. Tā kā augustu, septembri nemitīgi nedēļas nogales pavadīju laukos, tad sapratu, ka vasarnīcā ir mazas šausmas, tomēr.. tomēr nemaz tik traki nebija. Tas, ka cenšos vienmēr visas zālītes un saknītes salasīt un izsnest ārā, tad tas arī atmaksājas - dārzs ilgāku laiku salīdzinoši tīrs. Zemenes gan pamatīgi aizaugt paguva. Apskatīju visu un sapratu, ka nākampavasar tomēr jātaisa nedaudz pārbīdes dārzā. Dažas dobes jāaizlaiž ciet, bet dažas - jāpaplašina.

8.oktobris

Ja kāds sāk dīkt īstajā laikā, tad.. tad viņš tiek pie džempera. Kā jau parasti rudenī atkal sāk pirksti niezēt. Mīļotā dīkšana par jaunu džemperi iekrita auglīgā augsnē. Un milzīgs paldies, Strēlniece Tev, par jauna veikala ierādīšanu. Aizgāju, ieraudzīju, nopirku! :) Un sapratu, ka būs tur vēl jāatgriežas! Kaut kur internetā redzēju bildīti, ka rokdarbniekiem regulāri uzbrūk divi dzīvnieki - krupji (žabi), kas dušī nost, un kāmji, kas liek krājumus veidot. :) Man šoreiz bija diena, kad bija uzbrucis kāmis, tāpēc no veikala izgāju ar diviem kilogramiem dzijas. :)) Krupis gan uzbruka nedaudz vēlāk, kas sāka ņerkstēt par to, vai tiešām bija vajadzīgas divas dzijas, bet- ja nopirkts, tad nopirkts! Līdz ar to dienas atlikusī daļa tika pavadīta meklējot iedvesmas avotus. :)

9.oktobris

Vispirms frizētava. Mati bija pamatīgi atauguši pa diviem mēnešiem. Kārtējo reizi bija jautājums, ko darīsim? Smaidot atbildēju, ka rudenī man gribas nedaudz tumšākus matus, tāpēc krāsojam nedaudz tumšākus nekā parasti. Tāpat nolēmām, ka sākšu ataudzēt poniju garāku. Lēnām sākas pārmaiņas. ;))
Pēc tam ar skaistiem matiem aizbraucu uz dārzu. Diena saulaina, burvīga, tāpēc nedrīkstēja laiku lieki izniekot, sēžot mājās. Izraku gladiolas, izravēju zemenes, sakārtoju visas pārējās dobes, iestādīju tulpes. Tagad atliek vien aizbraukt kādu dienu ar mīļoto, lai noņemtu siltumnīcai plēvi. Saprotu, ka tiešām gribas ieviest nedaudz pārmaiņas tur attiecībā uz puķēm un dobēm. No otras puses, lielo plosīšanos tur tomēr atstāju uz vēlāku laiku, jo negribas, ka vīramāte uzmet lūpu par to, ka pārāk aktīvi tur izvēršos. ;)
Tomēr diena bija lieliska! I pastrādājām, i saulītē padzērām tēju.

10.oktobris.

Nesteidzīga diena mājās. Atkal kaut ko palasīju, atkal kaut ko paskatījos, un beidzot ķēros klāt paraugu adīšanai. No vienas puses man riebjas tā paraugu būšana, no otras puses esmu sapratusi, ka tikai tā es nekļūdīgi varu visu sarēķināt un saprast - patīk vai nepatīk tas, kas taps. :)

11.oktorbis.

No vienas ķimerēšanās pie citas. Kad negribas adīt, tad atgriežos pie savām magonēm. Mājās un ar ķimerējamo rokās - miers un labsajūta. Tās sarkanmelnās magones jau kādā mirklī šķita pārāk depresīvas, tāpēc laikam biju paņēmusi pauzi. Tagad, kad esmu nopirkusi vairākas citas krasās, tad prieks pie darbošanās ar magonēm ir atgriezies un šķiet, ka sega tomēr būs ātrāk, nekā varētu domāt. ;)