smth
svētdiena 
4th-Oct-2015 06:20 pm
1940.vai 1941.gadā šajā dienā mana tēta vecāki brauca uz Riebiņiem, uz baznīcu, jo tur svētā Franciska diena un ir lelais opluots. Esot braukuši pa ceļu cauri silam un gar vecāku tagadējām mājām un droška esot šausmīgi grabējusi. Tur kur tagad mums ir mājas, vietējiem žīdiem te esot bijušas viņu mazdārziņi.. Kartupeļi tā arī nenorakti esot palikuši zemē.. Bet mums šodien + 18 un es šūpuļtīklā saulītē sildījos.
Bet no rīta mani šodien aizvilka uz mežu. Vienkārši gribējās izstaigāties. Riktīgo loku izmetu. Saēdos brūklenes un mellenes. Dažas sēnes arī manīju. Nācās secināt, ka sils ir pamatīgi izgriezts. Pilnīgi cits mežs, bet joprojām ļoti mīļš.
Mežā satiku arī šarpeju. Viņš pieskrēja man klāt, piedūra purnu pie kājas, apostīja un aizskrēja tālāk. Pēc brīža satiku arī viņa saimnieku, kas man pajautāja, vai eju pakaļ ūdenim (saruna bija netālu no mūsu kapiem. Tā kā tur akas pagaidām nav, tad ūdeni visi iet smelt uz lejiņu, kur purvs.) Nobubināju, ka nē, un šie abi aizdevās mežā iekšā. Nodomāju pie sevis, ka suns bija foršs, bet saimnieks tāds neredzēts. Nedaudz vēlāk, staigājot pa mežu, pēkšņi attapu, ka tas laikam man klasesbiedrs bija. Neesmu viņu redzējusi kopš 1992.gada. Bet seja tāda apaļa it kā bija, un blondie mati arī bija.. Un tas virziens, kurp viņš aizgāja, varētu būt tas pats, kur kādreiz vienreiz es ar pārējiem klasesbiedriem arī biju aizgājusi. Tēvs viņam dzīvoja pļaviņā silā. Mamma savukārt dzīvoja aiz upītes pretī vecmammai. Viņš vairāk dzīvoja pie tēva, nevis mammas. Kā viņa dzīve iekārtojās pēc 9.klases, man šķiet, ka neviens no mūsējiem īsta nezina. Vienpatis viņš bija. Ja tiešām tas bija Andris, tad esmu tomēr patīkami pārsteigta. Neizskatījās bomzīgs un nodzēries. Drēbes tīras, solis raits, suns foršs. Žēl, ka par vēlu attapu, ka tas ir viņš, jo citādi būtu uzrunājusi.
Un vēl šodien bija atpūtas diena. Nedaudz palasījām ābolus un viss. Ak, jā! Šodien salikām burkās pirmos kāpostus. Pirmā kāpostu zupa šogad jau arī tika uzvārīta. Ir gardi tie kāposti šogad sanākusi! :)) Rīt ar tēti brauksim uz Kazīšiem pakaļ tur augošiem kāpostiem - kaut kas atkal bacitī tiks ielikti, kas kas ziemai saglabāts. :)
Un vēl šodien, sēžot šūpuļtīklā un tamborējot, sapratu, ka jūtos laimīga. Iekšā ir tāāāāds miers! Saule silda, nekur steigties nevajag, tamborē un smaidi. ;))
Ak, jā! Atcerējos vēl vienu dienas notikumu! :) Kamēr lasījām ābolus, vienā brīdī sāka skanēt skaļi daudzbalsīgi pīkstieni. Kaimiņienei piederošā kaķene, ko tētis vienmēr uzcienā ar ko gardu, atveda trīs no četriem kaķēniem pie mums uz pagrabu. Sīkie mošķi piebļāva visu pagalmu un pagrabu, bet kaķene apmierināta staigāja apkārt un par sīčiem nelikās ne zinis. Nosmējāmies, ka kaķene nolēma, ka šķūnis vairs nav piemērota vieta kaķiem, tāpec jāved bērni tuvāk cilvēkam. Pie savas saimnieces neveda, atveda pie mums. Tētim jau smējos, ka kisa domā, ka saimnieki esam mēs. Pat pie manis viņa ir sākusi nākt, ņemot vērā to, ka es te katru nedēļu dzīvojos un viņa mani ir piefiksējusi. :D Tagad, kad braucu projām, pamanīju, ka visi trīs murmuļi pa ābolu grozu rāpoja pagrabā. Mamma varēs šķendēties par to, ka mazie murmuļi okupēja pagrabu. :)) Bet vispār jocīgi. Mūsu kaķene nomira pavasarī, tad šī kaimiņu kaķe sāka nākt pie mums peles medīt, bet rudenī mums jau vesela varza! :D
Un vispār - gribi kaķi? Es varu atvest! Ir trīs forši pelēki strīpainie un viens ruducītis. :)))
This page was loaded Mar 28th 2024, 1:16 pm GMT.