16.septembris

Ļoti dīvaina diena. Darba - pāri galvai, jo īpaši tāpēc, ka iesniegums par atvaļinājumu uzrakstīts. Ivars nokrita no 4 m augstuma. Bet man.. man iestājies rudens, jo atkal aizgāju līdz Rudrai - obligatās rudens sastāvdaļas nopirkt.

17.septembris.

Darbs, darbs, darbs, darbs, bet aiz loga... vasara! :)
Pašai iestājies nogurums un spēku izsīkums. Viens ir tas, ko parasti saka - pirms dzimšanas dienas cilvēki paliek tādi vārīgāki, bet otrs - režims, ko šobrīd esmu uzņēmusi, ir gana nogurdinošs. Nekas, vēl nedaudz un tad jau būs vieglāk - dārzā būs mazāk darbu, turklāt pa vidu vēl atvaļinājums.
Viss būs labi!
Raizes, protams, ir par Ivaru - galvas pamatnes sasitums, smadzeņtrīce, izmežģīta roka, roku, kāju, muguras sasitumi.. Bet-viņš tiešām pa vieglo ir ticis cauri. Ja apakšā būtu bijuši plaukti. Fui, labāk nedomāt.

18.septembris

Atkal piektdiena. Atkal īsā darba diena. Atkal uz laukiem.
Viss ir tik pazīstams un ierasts.

19.septembris

Kartupelu rakšanas talka. Šoreiz nedaudz neparasta, jo bija TIK FORŠA! :) Kompānija lieliska, laikapstākļi - lieliski. Viss bija salicies tik labi. Parasti mums ar mammu kreņķi rada jautājums par to, kā to talku pabarot, bet šoreiz, ņemot vērā to, ka Ivars nekāds lielais strādātājs nav, tad viņš pats pieteicās sagatavot pusdienas uz uguns turpat lauka malā. Protams, arī visādas uzkodas līdzi paņēmām, lai galdiņš noklātos.
Ilvers un Armands ar katru gadu aizvien vairāk iesaistās kartupeļu lasīšanā. Bet, vislielākais prieks abiem puišeļiem bija par to, ka tētis viņus izvizināja ar traktoru. :) Nodauzījušies pa šķuni abi puišeļi bija mellām mutēm. Pati sevi atceros, man jau ar draugiem arī lielāka prieka nebija kā padauzīties :) Ja vēl var padauzīties pa sienu... oi! :)
Aizstaigājām līdz Dambīšu mājām. Mjā... cilvēki jau sen miruši, māja jau iebrukusi... Bet mēteļi pie sienas uz nagliņas karājas. Dikti dīvaina sajūta. Māja ir mirusi, bet vēl nedaudz jūti to, ka šeit kādreiz ritēja dzīve. Pagājušajā reizē Inga ar Vitāliju paņēma lādi, kuru atjaunoja un, nu, tā kalpo ļoti labi. Tagad - muciņu, kas pārvērtīsies par galdu. Tomēr labi, ka vecās lietas, kas vairs nevienam nav vajadzīgas, atgūst otro elpu un kalpo godam.
Vēl secināju, ka Kristians kļūst aizvien atvērtāks, un tas ļoti, ļoti, ļoti priecē.
Un vispār.. šitādas kartupeļu rakšanas talkas es katru gadu gribētu! :)))

20.septembris

Kas iepriekšējā dienā rauj, tie nākamajā dienā atpūšas. Nedaudz parosījāmies pa dārzu, bet principā tikai tik daudz, lai mani savāktu uz Rīgu. Tā kā diena bija jauka, tad arī īpaši nesteidzos braukt projām. Bet tā jau man ierastā problēma - grūti savākties braucienam prom.
Un atkal pilni grozi visādi labumi, lai sulas var dzert. ;))
Vēl pēdējā nedēļa jāiztur un tad.. atvaļinājums!