Hmm.. negaidīti tieši un personīgi Jūs te visu uztvērāt.
Es vispār to tā vispārinātāk uzrakstīju. Nedomājot nevienu konkrētu cilvēku cibā, bet kopumā skatoties uz to, kas notiek. Pārlieku milzīga atsaucība un sajūsma, ka mēs taču visiem varam palīdzēt, mani padara krietni bažīgu. Bet tas no tā... Baiļu sajūta, tiešām, jau nekādā veidā neatceļ dzīvi šobrīd. Dzīve šobrīd sit augstu vilni (cik nu laukos tā dzīve var sist augstu vilni). Un, Rīgā esot, es pārlieku esmu iekritusi darbā. Vārdu sakot, nav laiks baidīties aktīvā veidā, baiļu sajūta atnāk īsajos mirkļos, kad sāc skatīties un klausīties ziņas. :D