16.jūlijs

Atkal dārzu diena. Viens dārzs, otrs. Lielajā dārzā smagāks darbs, jo zāle vairāk saaugusi, jo vagas garākas. No otras puses - ir lielāks prieks rosīties pa lielo dārzu, jo saprotu, ka pie mājas esošajā mammai ir nedaudz vieglāk, bet lielajā dārzā ir smagāks darbs.
Sapriecājos, ka lielajā dārzā pupas smuki saaugušas, būs ko pākstīs vārīt! :)
Ravējot, ik pa brīdim atcerējos vecomammu un Aņu, to kā ar viņām rosījāmies dārzā. Tagad, pieaugušā vecumā, saprotu, kāpēc Aņa man likās tik forša un mīļa. Viņai pašai ar Gregoru bērnu nebija, tāpēc viss mīļums bija mums - māsu un brāļu bērniem. Man ļoti patika, kad Aņa pie vecāsmammas ciemos atnāca, jo tad no nopietnās un garlaicīgās dzīves laukos, viss pēkšņi pārvērtās jautrā dzīvošanā tuvāk dabai. :)
Ilvers savukārt to vien dara, kā runā par braukšanu uz Rīgu. Laukos viņam garlaicīgi, neko, izņemot datoru vai telefonu ar spēlēm, negribas. Saprotu, ka bērns nav pieradis būt laukos, dzīvoties ārā, svaigā gaisā. Pa istabu vien trinas. Mamma kaut kā ieminējās par šūpuļtīklu, un Ilvers iedegās, ka vajag. Nācās vien izdomāt, kur to šūpuļtīklu iekārt, tā lai nelauztu kokus, bet vienlaikus varētu arī pašūpoties. Nolēmām uzkārt ozolā. Sanāca gana labi - bērnam prieks un man pašai arī tīri labi patīk pasēdēt šajā šūpultīklā. :)
Lai iepriecinātu visus, vakarā uzcepu arī zemeņu kūku. Prieks un laime visiem. :)

17.jūlijs

Dienas notikums - atkal bites!
Visi aizraucām uz laukiem - tētis pļaut, mēs pa dārzu šiverēt. Sākām ravēt, pagāja minūtes 5-10 un... čiks, viena bite iekoda deniņos! Sēdos mašīnā un šāvos uz pilsētu pakaļ zālēm. Ierāvu lielu devu un atraucu ravēt tālāk. Mamma ierosināja iet uz leju, uz vagas galu, jo galu galā, tur koki un māja priekšā un varbūt neiet bišu ceļš. Nu, ko..runāts, darīts! Paravēju minūtes 10-15.. un.. atkal pie sejas bite sāka zuzēt. Lēnām piecēlos un nekustējos, cerībā, ka bite aizlidos prom. Nē, pazuzēja, pazuzēja un.. caps, otros deniņos! Uznāca tāda dusma! Mamma pēc šī mani aizsūtīja mājās, jo tādu mērķtiecīgu bišu uzbrukumu tiešām ne ar ko nevar izskaidrot. Pēc tam, vēlāk, izdomājām, ka pie vainas varētu būt eko-šmeko sejas krēms, kas bites pievilināja manai sejai. Cita izskaidrojuma man diemžēl nav.
Bet, protams, viss šis atkal nedaudz pabojāja garastāvokli, jo visi plāni par Balticas koncertu Līvānos vai Viļānos, vai Rēzeknē vienkārši izplēnēja.. No otras puses, Ilvera plāni par braucienu uz Rīgu arī izplēnēja. No trešās puses - skaidrs, ka atkal būšu "bezgala skaista", jo šoreiz aizpamps abas acis.
Labi, ka vismaz šoreiz ir zāles un līdz ar to ir cerība, ka vismaz bez slimnīcas varēs iztikt. Viena lieta gan man kļuva interesanta, nez, vai šajos gadījumos dod darbnespējas lapas, vai tomēr tik bezgalīgi skaistam jāiet uz darbu? :)

18.jūlijs

Seja aizpampusi. Acis knapi redzamas, tāpēc arī asaro. Kamēr nav īsti lāga, paguļu ar kartupeļiem uz sejas vai arī vienkārši vēsu linu dvieli. Kad paliek labāk, kādu brīdi varu palasīt ogas. Šogad mums atkal ir ļoti daudz jāņogu, tāpēc daļa noteikti jāieliek saldētavā, bet daļa vai nu paliks līdz rudeni zaros un pēc tam nobirs, vai tomēr izspiedīsim sulu.
Ilvers, nabags, pārdzīvo, ka netiek uz Rīgu.. Puņķis un asara vecākiem klausulē. No otras puses, mēs abas ar mammu cenšamies bērnu vairāk pie āra dzīves pieradināt. Šūpuļtīkls, skrejritenis, vienkārši padauzīšanās ārā.. un dienas beigās pat pats labprātīgi man palīdzēja ogas lasīt! :)

19.jūlijs.

Joprojām aizpampusi. Joprojām rosos pa mājām, jo cilvēks taču nedrīkst tāds rādīties cilvēkos. Un atkal ogas, ogas, ogas.
Ilveram vēl pagrūti ar dzīvi ārpus dzīvokļa. Ik pa brīdim vilina mani doties uz dzīvokli, kur dators un tv ar daudz, daudz kanāliem. Es viņam savukārt mēģinu iestāstīt, kāpec man negribas sēdēt dzīvoklī.
Tētis šodien kaut kā viegli aizkaitinājās, jo Ilvers izvazā viņa lietas - paņem un nenoliek savā vietā. Piekrītu, ka bērnam jāmāca kārtība un, ja kaut kas tiek paņemts, tad tas ir jānoliek savā vietā. Tomēr..vai tiešām ir tāpēc jākliedz uz visiem? Pēc tam vēl, protams, kā jau katru gadu, tika pieminēta siena tēma. Mūžīgi ir tā - kā jāgatavo siens, tā sākas skandāli. Nu, nekad neesmu sapratusi šito šķendēšanos - visi viens otru vaino nezin kādos grēkos. Līdz ar to man reizēm sāk likties, ka mūsu mājās siens ir lielo kašķu avots.
Ak, jā! Izrakām vecās zemenes un vairākas ķerras īrisu arī tika izvestas. Dārzs ir jākopj un stādījumi ir jāatjauno! :)Ilvers arī aktīvi iesaistījās - i paraka, i palīdzēja ķerru vilkt. Bērns sāk pamanīt āra darbošanās pozitīvās puses. Pats galvenis, ir jāļauj darboties un jādarbojas viņa ātrumā, vai jādod iespēja pašam kādā vietā darboties tādā tempā, kā viņš šobrīd var. :)
Jāatzīst, ka diena pagāja purpināšanā tomēr un tādēļ, dienas beigās man arī nervi neizturēja un sakliedzu uz tēvu. Viņš gan aprāvās, ka es jau neesmu vainīga, ka ir tā, kā ir, bet vienalga - vakars iestājās ar puņķiem un asarām un auksto galdu mājās.

20.jūlijs

Beidzot viena lietaina diena. Protams, ir virkne lietu, ko vakar izdarījām - sarullējām sienu, salasījām avenes, pāris jāņogu krūmus nolasījām, un tāpēc šajā dienā ar atvieglojumu varam uzelpot.
No otras puses, šāda lietaina diena ir tieši kā radīta pagraba satīrīšanai. Pārlasījām, nolauzām asnus kartupeļiem. Iznesām kompostā vecās bietes, burkānus. Pareizi jau mamma saka, ka neies ēst vecos, ja jau ir jaunie dārzā. Pat nezinu, cik daudz spaiņu visādu netīrumu no pagraba iznesām, tomēr dienas beigās bija laba sajūta - redzi, cik daudz ir padarīts un saproti, ka bez mani vecākiem šis darbs vismaz pāris dienas būtu jādara.
Tā kā aukstais galds pamazām sāka sasilt, tad dienas beigās uzcepu ērkšķogu kūku. Atkal visi priecīgi un laimīgi! :)

21.jūlijs

Pamazām pampums mazinās, bet āda ap acīm sausa, sausa.. :(
Toties ir laiks rosīties pa dārzu. Ravējam, rokam ārā, uzrokam.. Novācam ražu, sagatavojam zemi rudens stādīšanai.
Ir laba sajūta.
Un vēl - redzu, ka ar katru dienu Ilvers aizvien vairāk priecājas par dienām laukos. Laikam esam atraduši īsto formulu. Bērns vairs neraud un nedīc par to, ka nav dators un tv ar daudz multenēm. Pats labprāt dauzās ārā. Un vislielākais prieks viņam ir par šūpuļtīklu. Tur tiešām tiek pavadīts ļoti, ļoti daudz laika! :)


22.jūlijs.

Laikapstākļi kļūst nepastāvīgi, tāpēc steidzam darīt to, ko var!
Šodien ķērāmies klāt zirņiem! Gardi! Turklāt nav tārpi! :)
Savukārt Ilvers pēdējās dienas vakaros atzīst, ka šī bija lieliska diena! Pareizāk sakot, šodien bērns pateica, ka šodiena ir kā vakardiena, kas ir bijusi viena lieliska diena! :)
Tas nozīmē, ka tiešām beidzot viss darbojas! Bērnam sāk patikt brīvdienas laukos! :)) Cenšamies līdzsvarot dauzīšanos ar galda spēlēm un... palasīšanu. Pagaidām izdodas! :)
Prieks arī par to, ka Ilvers no rīta, pirms sēsties pie datora, saklāj gultu. Man vairs nav jāatgādina. Toties apbrīnoju viņa spēju celties jau pēc sešiem, lai līdz astoņiem varētu pasēdēt pie datora un spēlēm. :)

23.jūlijs.

Viss kādreiz beidzas.. Atkal jāagriežas Rīgā.
Visa diena pagāja ļoti lēnām krāmējoties uz Rīgu. Pa vidu vēl aizbraucām uz Kazīšiem, lai savāktu puķu kāpostus. Sāka līt lietus, tāpēc mammai piedavāju izmest nelielu ekskursiju uz 5. un 6.brigādi. Sākumā mamma negribēja, bet beigās piekrita. :) Braucu tur, kur mamma teica - viņai jau lielāka tā ziņkārība - kas un kur ir iesēts, kā izskatās. Gar vienu lauku braucot mamma nopriecājās, teikdama, ka viņa pēdējos pāris gadus gribējusi visus krūmus izraut un grāvi iztīrīt, bet nav sanācis, bet te - pusgada laikā jaunais saimnieks to ir paveicis. Ja saimnieko, tad arī viss ir!
Man pašai arī bija intresanti visu apskatīt - kur tie gadi, kad daudzus "kolhoza" nostūrus redzēju. :)
Ar mammu braucot caur Medvedniekiem, atcerējāmies to reizi, kad redzējām melno stārķi. Vispār jau mums ar mammu ir daudz atmiņu, kas saistītas ar braukšanu. Mamma apkārt pa tīrumiem dragāja un es līdzi viņai. Daudz dziedājām tautasdziesmas. Un lielais gardums man bija baltmaize ar pakusušu sviestu.. mmm.... ņamma! :)
Nedaudz sastrīdējāmies ar brāli. Patiesībā - par sīkumu. Par neko. Vienkārši laikam viņš ietrāpīja uz hiperjūtīgo mirkli. Viens vārds un viss..
No laukiem uz Rīgu izkasījos ļoti vēlu, līdz ar to Rīgā biju tikai ap pusnakti. Ļoti negribējās braukt projām. Pieradu pie tās dzīves režīma. Un ļoti gribas palīdzēt vecākiem. Tāpēc arī ienāca prātā doma pamainīt darba laiku - tā, lai piektdien ātrāk var tikt projām no darba un var šauties uz laukiem. Prom no pilsētas atgūstu mieru un līdzsvaru. Viss, kas notiek Rīgā, sāk likties banāls un smieklīgs. Daudzas problēmas, kas ir Rīgā, šķiet nenozīmīgas un uzpūstas.
Laukos viss ir savādāk. No vienas puses mierīgāk, no otras puses - protams, arī tur ir problēmas un jautājumi, kas risināmi.

24.jūlijs

Ir ļoti slikti. Galva sāp. Slikta dūša. Vemšana. Tik slikti sen nebija.
Un pa vidu tam - pilna māja ar svaigiem dārzeņiem, ogām..
Viss, uz ko saņēmos - iesālīju gurķus.
Pārējais viss stāv.

25.jūlijs

Pamazām kļūst vieglāk. Pēclēkmes diena. Sāk gribēties kaut ko darīt, kaut kur braukt, bet saprotu, ka nedaudz vēl jāatpūšas.
Lai ogas nebojātos, izlēmām, ka spaini ķiršu sabērsim traukā un uztausīsim uzlējumu. Uz manu dzimšanas dienu būs savējais ķiršu uzlējums! :)Labi, ka mīļotais uzmeistaroja uzparikti, lai to brūvējumu uztaisītu. ;) Šobrīd sākas lielie gaidīšanas svētki. :)

26.jūlijs.

Kādu brīdi atpakaļ biju kārtīgi izpētījusi visādus katalogus un atlasījusi tās īrisu šķirnes, kuras patīk un gribētos ieviest savā dārzā. Pēc tam ar mammu šķirstījām un skatījāmies un no lielās izlases atlasījām mazāku.. Tad vēl mazāku, līdz palikām pie 6 šķirnēm, no kurām pie Laimoņa Zaķa pasūtīju trīs. Tā kā biju uzrakstījusi, ka pati aizbraukšu līdz Kandavai, tad šodien beidzot tā diena ir klāt! :)
Viņš pats gan bija nedaudz pārsteigts, ka kāds no Rīgas speciāli brauc pakaļ puķēm. Bet man vienkārši gribējās apskatīt, kā tad tas īrisu dārzs izskatās. :) Un gala rezultātā savu trīs šķirņu vietā, atbraucu ar četrām. :) Paņēmu vēl vienu viņa paša selekcionētu. Projām braucot, viņš gan ieminējās, ka rudenī būs arī gladiolas, un, ja ir interese, tad var arī tās apskatīt. Domāju, ka tā arī izdarīs! :) Puķu mājās nekad nevar būt par daudz! :)
Un brauciens uz Kandavu un atpakaļ nedaudz ļāva izvēdināt galvu, lai gan galva vēl tāda nedaudz dīvaina pēc tām sāpēm..

27.jūlijs

Atpakaļ darbā. Līgas darbnespēja nepriecē, jo.. jo pēc šīs nedēļas būs jāpaliek darbā vienai. Bet tur neko nevar darīt.
Uzrakstīju iesniegumu par savādāku darba laiku. Priekšniekam seja nedaudz izstiepās, bet.. pamata pateikt "nē", viņam īsti nav. Pajautāja, cik ilgi tā es gribu strādāt - atbildēju, ka vismaz līdz oktobrim, bet tad jau redzēs. Lai gan.. šobrīd man šķiet, ka tā būs arī uz priekšu. Ir liela atšķirība, vai atbraucu piektdien vakarā pie vecākiem, vai sestdien. Ja piektdien arī neko daudz neizdari, tomēr ir vesela sestdiena, kad var rosīties un darboties. Nav jāceļas piecos vai sešos no rīta un jādragā tie 200+ km. Atbrauc, izgulies un strādā.
Atgriežoties pie darba... nekas nav mainījies. Viss ir tieši tāpat kā pirms trīs ar pusi nedēļām. Darbu kaudze jau sakrāmēta uz galda. Nu, neko! Gan jau! Kaut kad septembrī būs atkal jāpaņem atvaļinājums.
Bet vakarā, ejot mājās caur veikalu, ieraudzīju savu pagātni. Mani, šķiet, viņš mani nepamanīja. Skatījos un pie sevis nodomāju - labi vien ir, ka tā ir pagātne. Diemžēl arī pēc tik gadiem vairāk izjūtu rūgtumu, nevis prieku. Diemžēl negatīvās emocijas un aizvainojumi ir labāk nosēdušies atmiņā. Labās lietas kaut kā ir mazumā. Diemžēl.

28.jūlijs

Beidzot tā diena ir klāt! Kleita ir gatava! :) Lueta, kā izskatās, ir apmierināta ar rezultātu. :)Un man ir prieks, ka viņai kleita patīk! :) Vismaz kaut kas šajās kāzās būs tāds, kādu viņa pati gribēja! :)
Beidzot varu sev sākt meklēt "štātes". Neatradu to, ko gribēju, bet Mosaic atkal mani iepriecināja ar svārkiem. :) Atkal roka paslīdēja un pārīti nopirku! :) Sasmējos, ka tad, kad mīļotais zvanīja un jautāja, kur esmu un kad būšu mājās, atbildēju, ka kamēr visu veikalu nepārlaikošu, mājās neiešu. :D Tā arī sanāca! :D

29.jūlijs

Atkal darbs, darbs, darbs!
Bet dienas beigās aizvedu vīramāti uz vasarnīcu. Apskatīju, kas manās dobēs, savācu zaļumus un ap saulrietu biju mājās. Lai arī reizēm negribas pēc darba vēl kaut kur braukt, tomēr saprotu,ka tieši šāda izbraukšana ārpus pilsētas ir vajadzīga. Baterijas uzlādējās! :)
Vienīgais, kas sagādā raizes - ar visiem atvaļinājumiem, bitēm, darbiem, dārzs ir nedaudz atstāts novārtā. Viss aizaug. Šogad kaut kā vasarnīca ir atstāta novārtā ;(.

30.jūlijs

Visgardākā baklava ir Graudaspēkā! :)
Darbs, sanāksmes, agrie (neierastie) rīti nogurdina un izsūc spēkus. Toties baklava šajā vakarā tā glāstīja garšas kārpiņas! Mmmmmm!!!! Mēli var norīt! Kopš Grieķijas šī bija tiešām visgardākā! Katru dienu tādu varētu ēst. Tomēr saprotu, ka jāaudzina raksturs. ;)

31.jūlijs.

Beidzot īsā darba diena! Uzreiz pēc pusdienām devos sirot uz Alfu. Stundas piecas tur siroju un sapratu, ka tad, kad tu meklē kaut ko konkrētu (manā gadījumā - kleitu vai žaketi ar īsām piedurknēm), tad nevari neko sakarīgu atrast.
Un radās divi jautājumi: 1) vai tiešām pie mums šādas drēbes valkā? 2) vai tiešām šīs drēbes pie mums valkā par šādu cenu?
Nesamērīgi dārgi un - ne pārāk apmierinoša kvalitāte. Kā lai savādāk izskaidro to, ka žaketes odere sāk plīst vēl tikai laikojot žaketi?
Rezultātā, nopirku vairākas drēbes, kas būs noderīgas, ejot uz darbu. Bet kāzām joprojām neesmu gatava.
Beigās vēl iegāju ciemos pie Luetas, jo šodien viņai bija pēdējā darba diena pirms atvaļinājuma. Papļāpājām un devos mājās. :)
Nogurusi pēc suņa, bet tomēr priecīga par šo pirmo īso piektdienu. Ir laba sajūta. Pamosties ar tādu kā svētku sajūtu, jo saproti, ka diena tiešām būs īsa! :)

Nu, ko.. jūlijs aprakstīts! Tagad jāsaņemas augustam! :)