Pēc sanāksmes vakarā nolēmu aizbraukt uz pilsētu. Protams, piektdiena pēc 17 ikvienā pilsētā ir pateicīgs laiks sastrēgumiem. Brauciens uz pilsētas centru bija ilgs, bet, ja godīgi, mani tas nemaz nekaitināja. :) Iekšā valdīja nedaudz satraukums, jo, apskatot kartē, likās, ka es šo pilsētu nesapratīšu (pilsētas plānojuma ziņā), ka apmaldīšos.. Tādas dīvainas, nedaudz bērnišķīgas bailes mani piemeklēja.
Ungārs ar kiprieti bija nolēmuši apskatīt pilsētas centru, bet es zināju, ka mans mērķis ir Grund!
Gar dzelzceļa staciju un rotodām devos savā garajā pastaigā..
Paklaiņojot nedaudz, devos iekšā Grund. Kā mani tas pārsteidza! Ar saviem mazdārziņiem, siltumnīcām un cilvēkiem, kas savās dārza mājelēs dzer alu un cep gaļu! Tik pazīstami! :) Gluži kā pie mums! :)
Un tā neparastā sajūta - it kā esi pilsētas vidū, bet dārzi, putni, zaļums! Pārsteidzošā Luksemburga! :)
Sapratu, ka gluži tāpat kā Atēnās, atsevišķiem grafiti nespēju paiet garām.. :)
Staigājot pa mūriem, sāku gremdēties arī pārdomās par pilsētas vēsturi un to, ko šie mūri ir redzējuši un par ko tie klusē.
Nezinu, ar ko šī mani mājele apbūra, bet krietnu brīdi stāvēju uz mūra sienām un skatījos uz to, un priecājos par putni čivināšanu.
Es maziņa, mūris augsts!
Vēl viens atklājums par Luksemburgu - nezināju, ka tā ir katoļticīga. :)
Kādas durvis:
Lielais prieks bija ceriņu un kastaņu ziedi. Un tā smarža, ai, kā reibināja! :)
Tieši šajā nedēļa notika Latvijas nedēļa Luksemburgā. Sākumā vēl domāju, ka sanāks kaut ko apskatīt, bet beigās viss kaut kā notika tā, ka nekas daudz nesanāca. Tomēr atzīšos, ka ieraugot šos trīs karogus kopā tik tālu no mājām, tomēr lepnuma sajūta pārņēma un smaidījas!
Šajā ainavā iemīlējos.. ļoti!
Kad Grunds un tā apkārtne izbaudīta, devos pilsētā iekšā. Piemēram, pili apskatīt! :)
Tur pamanīju sejas, kas mani vēro:
Protams, arī Šarlote tika apskatīta!
Klīstot, kādā brīdī pavērās skatam daudz torņu..
Toties laukumā uz skatuves spēlēja orķestris un cilvēki pie galdiņiem un kājās stāvot, priecājās par piektdienas vakaru, mūziku, alu, vīnu un citiem dzērieniem. Nesteidzīgā laimes sajūta.
Arī šeit gods tika atdots Otrajā pasaules karā kritušajiem..
3 līmeņi:
Saulriets..
Nogurusi, bet apmierināta atbraucu atpakaļ uz savu viesīcu. Patīkami pārsteidza šī pilsēta. Turklāt sapratu, ka tā tiešām ir pilsēta, kurā var dzīvot vidusmēra latvietis, jo nav pārāk liela, tajā pat laikā ir kalni un lejas, ir cauri pilsētai tekoši ūdeņi, ir mazdārziņi, koki, putni.. Pilsēta, kurā var iemīlēties! :)