21.marts

Apsveicu Luetu dzimšanas dienā, uzcepu vistas cepeti, kaut ko nedaudz parosījos pa māju, bet tas viss sīkums. Ļoti daudz lasīju, jo krietnas kaudzes visādu lasāmvielu ir sakrājies. Atkal cenšos audzināt raksturu, jo saprotu, ka tv un dators ir milzīgi laika zagļi. Tāpēc vienkārši abus divus neslēdzu iekšā.
Lai arī pašai reizēm žēl, ka dienas tā dīkdienīgi pa māju paiet, bet no otras puses tieši tāds miers laikam šajā trakā skrējiena laikā man tieši ir vajadzīgs.

22.marts.

Šodien kopā ar mīļotā mammu aizbraucām līdz vasarnīcai apskatīt, kā viss ir pārziemojis. Priecē tas, ka viss ir kārtībā. Atsedzām rozes, nedaudz pavēdinājām mājeles. Parunājām ar kaimiņu. ;) Būs siltāks laiks, nokusīs sniegs un atlaidīsies zeme, tad jau atkal varēs braukt un rusināties. Siltumnīcā būs jāieved pāris ķerras zemes, zemenes jāpārstāda, jāpadomā par dobju pārnešanu. Ai, redzu tur daudz darba, bet tajā pat laikā nedaudz piesardzīga esmu ar saviem plāniem..
Mana mamma savukārt šodien pateica to, ko es nojautu, ka viņa pateiks. Sergejs esot aizvakar bildinājis Luetu un viņi sāk prātot par kāzām šoruden. Protams, abi jauni un palēnām uz savām kājām nostājas, bet no otras puses, ja abi ir pārliecināti, ka tā ir jādara, tad neviens neatrunās ;) Protams, oficiāli vēl par abiem zina tikai mani vecāki, Luetas mamma un Sergeja mamma. :) Mēs ar manu mammu nosmējāmies, ka Lueta nezina, kā to visu pateikt savam tētim. :)) Smieklīgi, protams, bet nu.. jauni vēl tie cilvēkbērni ir.. :)Bet būs jau labi viss! :)
Nu, jā, bet tas, kas pašu mani izbrīnīja, ir tas, ka pirms vēl mamma kaut ko man pateica, es viņai gribēju pati pavaicāt, vai gadījumā Lueta nepateica, ka viņi precas.. :) Kaut kādas īpašas maņas man sāk attīstīties.. :D Savējos sāku kaut kā īpaši just.
Bet vispār..šobrīd ir kaut kā ļoti labi un mierīgi. Pārsteidzoši nedaudz. Un gribas šo miera sajūtu ilgāk saglabāt...