Ārprāts, kā laiks skrien! Jau trešdiena! Darba dienas vienkārši nemanot paskrien. Ir daudz, ko darīt un vēl vairāk ir tas, kas jāizdara...
Vakar vakarā, mājās nākot, pamanīju, ka pie blakus mājas nolikta svecīte un mazmazītiņš ziedu pušķīts. Joprojām kaut kā netieku vaļā no skata.. Un vakar aizdomājos par to, kāpēc ceļu malās un citās vietās, kur gājuši bojā cilvēki mēs nesam ziedus, bet pie slimnīcām, kur arī daudz cilvēku mirst, to nedaram..
Mans vīruss pamazām attīstās. Vakar visu vakaru nogulēju zem sedziņas. Dzēru tējas, ķiplokģifti un C vitamīniem bagātus produktus ēdu. Ceru, ka tomēr izdosies tam vīrusam ātri un tomēr salīdzinoši viegli tikt pāri. Mīļotajam vakar paīdēju, ka mani vajag tagad lutināt, žēlot, bet viņš tik smēja un mani apcēla :D Gala rezultātā izsmējos pamatīgi. Nekas nav labāks par krietnu devu sirsnīgos smieklos iegūto C vitamīnu! :D
Bet šīs dienas jaunatklājums un prieciņš:
69% šokolāde ar 14% manu mīļo cepumiņu :) Ņamma! :) Noteikti šo būs jānopērk atkārtoti! Turklāt droši var pirkt arī lielo tāfelīti! :)