3.marts.

Diena pelēka un lietaina, bet forši patiesībā ir tas, ka tomēr sanāk iziet ārā no savām darba telpām. Šoreiz bija jādodas uz sanāksmi Tieslietu ministrijā. Zināju, ka šī sanāksme būs ilga. Pieļāvu domu, ka sanāksme būs nejēdzīga un nekonstruktīva. Daļēji tā arī bija, bet bija arī patīkams pavērsiens - sāka izskatīties, ka DVI vismaz nedaudz sāka saprast, kāpēc mēs un VID runājam tā, kā runājam. Teju divu stundu sarunu "sausais atlikums" - vēl jāpadomā, kā to visu atrisināt. ;))
Bet visādi citādi - darbs, darbs, darbs ar visiem kreņķīšiem.

4.marts.

Joprojām darbs, darbs, darbs. Un neliels besītis par visu kopumā. Labi, ka izgājām pusdienslaikā ar Līgu pastaigāt - beidzot arī pavasara tuvošanos ieraudzījām! :)
Vakarā, lai nedaudz iepriecinātu sevi un tomēr veltītu laiku tikai sev, aizstaigāju līdz frizierei. :) Uzzināju, ka viņi drīz maina savu atrašanašanās vietu. Biju pārsteigta, kad friziere arī savu mobilā tālruņa numuru iedeva :)), lai gan es neprasīju. :))
Un patiesībā tiešām ļoti novērtēju to, ka mīļotais uz manām sūdzībām par to, ka man šķiet, ka par maz pēdējā laikā mums ir laiks kopā un kopīgām nodarbēm, atzina to un teica, ka pats jūtot un redzot, ka tā ir.. Nu, labi, ka vismaz es neesmu tā vienīgā kašķīgā. :)Bet runāt un just patiesībā nenozīmē, ka uzreiz arī tiek darīts kaut kas lietas labā. Redzēs, nu, vai pēc vārdiem sekos arī darbi. :>

5.marts.

Joprojām darbs, darbs, darbs. Tiesa, darbā aptuveni 30 minūtes turpinājās ugunsdzēsības trauksme.. Signāls gaudoja un gaudoja.. Un pie visa vainīga kafejnīca, kas atrodas lejā.. :D
Patiesībā, joprojām cepos par to, ka publika nereaģē vai reaģē kūtri uz trauksmes signālu. Parastā atruna: "Ai, tā taču ir viltus trauksme!". Pati gan šādos gadījumos saku, ka vienreiz var arī nebūt šis "vilks aitās!" un tad būs jākož elkoņos.

6.marts.

Visu dienu prātoju, ko darīt - braukt vakarā jau uz Daugavpili, vai tomēr celties no rīta agrāk un braukt sestdien. Nostrādāja vecāku argumenti - mājās gulēt vienmēr ir labāk, un sestdienas agrs rīts dos iespēju braukt tomēr pa gaišumu, nevis jāvazājas pāri pusei Latvijas pa tumsiņu. Jā, it kā jau gribējās vairāk laika pavadīt ar brāli un bērniem, bet nu.. tumšie ceļi.. Tāpēc mierīgi piektdienas vakarā varēju sakrāmēt visas mantas - i dāvanas, i tāpat atdodamās mantas salikt maisos, lai sestdienas rītā vien viss jāaiznes līdz auto un jābrauc.
Turklāt redzēju arī to, ka mīļotais priecājas par to, ka esmu mājās.. ;)

7.marts.

Tik dīvainu dienu tiešām nekad nebiju piedzīvojusi... Rīts, par kuru jau gana daudz rakstīju.
Un lieliska diena ar brāli un bērniem. Skate, dejotāju burziņš.. ;)Un foršā Santa un Ilvers. :)
Un, kā parasti, nespēju izkasīties no brāļa agri. Vecāki jau sāk zvanīt un jautāt, kur esmu, ko daru. Un tieši tad, kad viņi sāk zvanīt, zinu, ka jāsāk pamazām posties viņu virzienā.
Pirms braukt uz laukiem, paķēru visu vajadzīgo svinēšanai veikalā :)) Nācās novērot veikala stāvvietā īpatnēju situāciju. Kāds vīrelis piesējās pieklājīga paskata pusmūža vīrietim, kurš bija apkrāmējies ar iepirkuma maisiem, lai iedod naudu. Nu, ko tas otrs nav uz mutes kritis un saka - re, ņem karti. Tas pirmais vīrelis plikšķina acis un saka, ka karti neņemšot. Otrais nedaudz dusmīgi pajautā, kas tad nu. Un, nu, pirmajam, nekas neatlika, kā vien atzīt to, ka kartes kodu nezina, tāpēc arī naudu nevar dabūt. Nu tas kartes īpašnieks teica, ka nezina, tad nezina, un kāpa iekšā auto, lai brauktu prom. Tā arī naudas izdīkšana izbeidzās. :)
Pie vecākiem patiesībā arī bija jauki. Foršas vakariņas un jaukas plāpas. Redzu, ka abi viņi priecājas par ciemakukuļiem un citiem labumiem, ko vedu. Sasmējāmies ar mammu, ka pēdējā laikā sanāk biežāk tā, ka es visādas vajadzīgas un noderīgas lietas viņiem vedu, nevis vedu no viņiem prom to, kas vajadzīgs man. :) Lomas mainās.. un tas ir forši! :)

8.marts.

Tie, kas agri aiziet gulēt, tie agri pieceļas! :) Gan vecākiem, gan man pašai bija pārsteigums, ka pievienojos rīta kafijas dzeršanai jau plkst. 7 no rīta. :) Toties tika iegūts daudz laika! Veselas četras stundas varējām mierīgi pačalot, sakrāmēties. Turklāt normāli varēju izkasīties arī Rīgas virzienā (bez kādas steigas).
Ceļš mājum gana mierīgs un forši bija atgriezties mājās neierasti agri. :)
Mīļotais sagaidīja ar lakstiem. :)) Skatos, ka pēdējā laikā viņš ir sācis man tikai podu puķes dāvināt, zinot to, ka man patīk. ;)) Bet, ja godīgi, reizēm gribas arī kādu grieztu ziedu.. :))
Vakar tiešām sanāca gara un laba, un mierīga diena - pēc sestdienas tiešām laba atpūtas diena! :)

9.marts.

Oms šodien kaut kāds ne tāds. Miegs nāk, lai arī daudz gulēts. Laikam kaut kas ir tur debesīs, ja šāda pelēka diena (ne tikai dabā, bet arī iekšā). Bet pašai dikti gribas prieku un gaišumu, un vieglumu, tāpēc meklēju lietas, kas iepriecina. Diemžēl vai par laimi nekādu spilgtu notikumu - vien darbs, darbs, darbs.
Bet mājās pēdējā laika prieciņš ir vakariņu gatavošana ;) Tāda riktīgi forša sajūta - atnāc ātrāk mājās un gatavo vakariņas tam otram, kas būs vēlāk.. ;)
Ir tiešām laba sajūta!