26.janvāris
Protams, atkal darbs!
Pārmaiņas pēc bilde ar sejām, jo dienas spilgtākais notikums tikšanās ar LDDK un Bundesvereinigung der Deutschen Arbeitgeberverbände.
Tikšanās bija no vienas puses papļāpāšana par viskautko un neko, bet no otras puses, bija dažas lietas, ko vācieši ļoti labi pateica, kas, iespējams, aizies arī līdz mūsu darba devēju saprātam un prātam..
27.janvāris.
Protams, atkal seminārs!
Atkal aizdomājos par to, kas ir īstā mana motivācija vadīt seminārus. Nauda? Nē, it kā. Jā, ir patīkami saņemt naudu, bet tas nav galvenais. Laikam tomēr tas, ka ir iespēja pašai daudz ko jaunu iemācīties un uzzināt par to, kas notiek praksē. Protams, katru reizi sevi pašaustu par to, ka varbūt neesmu nemaz tik forša un jauka lektore, no otras puses, joprojām patīkami, ka mani paši cilvēki meklē. Šoreiz piezvanīja no Daugavpils ar lūgumu, lai aizbraucu pie viņiem un novadu vienu semināru. Teicu, ka paskatīšos, ko mans februāra kalendārs saka un tad atzvanīšu. Arī Finanšu ministrija palūdza, lai atnāku un pastāstu viņiem.. Būs vien jāpadomā, kad un kā to visu apvienot. Vienīgais mīnuss šajos pasākumos ir tas, ka kakls parasti pēc tam sāp - nu, neesmu es pieradusi 3-4 stundas bez apstājas runāt.. :)
28.janvāris.
Visu dienu tirinājos, jo vakarā pie zobārsta. Nelaimīgajam zobam, kurš gadus 17 atpakaļ pazaudēja daļu, kapitulējot mīkstās maizes priekšā, atkal izbira gabaliņš. Tā kā sajūtas tas caurumiņš radīja nepatīkamas, tad nekas cits neatlika, kā ātri pierakstīties pie zobu daktera.
Aizstaigāju uz tuvējo poliklīniku, un nepilnas stundas laikā tiku pie salabota zoba. Tiesa, divi caurumiņi ir viltīgi paslēpušies, ka tos pati tiešām nevarēju saskatīt, tāpēc tuvākās pāris nedēļas vēl būs zobārsta apmeklējumi. Kā nosmējos, nopelnīju seminārā naudu zobiem. :D
Un nebeidzu priecāties par zobārsti, jo viņa ir tieši tāda, kāda bija man iepriekšējā zobu daktere. Dzintra vienmēr ir bijusi vislabākā! :D
29.janvāris
Darbs, darbs, darbs! Un aiz loga smukums - sniegs kā sniega bumbā!
30.janvāris
Un, protams, atkal darbs! :))
Bet dienas beigās milzu maiss ar žurnāliem! Paldies,
minija! Tagad būs krietnu brīdi ko pētīt, lasīt, ieskanēt un saglabāt, līdz beigās vai nu kādām būs jāatdod tie Jurista vārdi, vai jāaizved uz makulatūras savākšanas vietu! :)
31.janvāris.
Izgulēties! Pasts! Savākt māju! Sakārtot šalli! Sākt adīt paraugus džemperim mīļotajam! Tāds īsumā bija dienas plāns! :)
Agrāk nesapratu, kāpēc mamma pirms ķerties klāt lielajam darbam, vienmēr paadīja paraugu. Uzskatīju, ka tā ir lieka laika tērēšana. Tagad vienmēr adu. Jā, tas prasa laiku, bet.. uzreiz redzi, kā izskatās, cik īsti valdziņu vajag. Turklāt uzreiz iedodu iespēju mīļotajam saprast, kurš tad no trīs variantiem viņam vislabāk patīk un ko viņš patiesībā vēlas vilkt mugurā. ;)
1.februāris.
Dienas beigās sāku lasīt žurnālus un nespēju atrauties. Krietnu brīdi bija tādas kārtīgas lasīšanas pauze, bet tagad, kad rokas sāp no adīšanas, ļoti labi var pievērsties lasīšanai. :))
Kaut kā jātiek tacu no tām žurnālu kaudzēm! :)
2.februāris.
Darbs, darbs, darbs, lai gan šodien čiks traucēja strādāt.
Dažas jaunas atziņas par priekšnieku radās. Bet kāda tam nozīme, kādas, vienalga nav jēgas. Labāk paklusēt, lai neveicinātu atkal kašķus. Pietiek ar to, ka kolēģi izsaka savu viedokli, pastāsta to, ko viņi dzird, interesanti ir paklausīties viņu izbrīnu par atsevišķām lietām..
Lai nu viņi domā to, ko viņi domā. Svarīgi man pašai ar seju nekrist dubļos.