Tik grūti pirmdienas rītā sen nav bijis. Gribas gulēt..ļoti, ļoti, ļoti, lai arī it kā savlaicīgi vakar sanāca aizkasīties gulēt. Iespējams, ka pie vainas ir tas, ka saprotu, ka šodien ir atbildīga diena - pirmā Pres ietvaros vizīte uz mūsmāju no citas valsts. Laikam vislielāko raizi sagādā tas, ka nezinu, ko DE pārstāvji gribēs uzrunāt. Jā, ir tas karstais kartupelis ar minimālo algu, bet kas vēl? VVZ.
Rīt arī būs sarežģita diena - jānovada vēl viens seminārs. Nē, it kā jau viss ir labi un man pašai tas patīk, bet nu pirms katra semināra uztraucos, jo nezinu, kāda publika būs un kādus jautājumus uzdos. Laikam jau teicamnieka sindroms - baidos, ka uzdos kādu jautājumu, uz kuru atbildi nezinu...
Bet visādi citādi - viss ir labi.