Par darbu rakstīt negribu. Darbs ir un ar katru dienu kļūst aizvien interesantāk. Ir tikai septītā gada diena un septītā prezidentūras diena, bet kļūst aizvien jautrāk. Bet nav jau nekāds pārsteigums.
Pēc darba vēlos mājās ar domu, ka šodien būšu bīstamā mājsaimniece - būs kārtīgas vakariņas, izmazgāšu grīdas, salikšu drēbes mazgāties, nomainīšu gultas veļu. Un jāatzīst, ka tiešām to visu arī izdarīju. Parasti darba dienu vakaros man ir ātro vakariņu dažādi varianti, bet šodien tiešām kārtīgas vakariņas - ar zupu un otro ēdienu, jo gribējās to mirkli miera galvā, kas ir gatavojot. Tiešām izdevās atslēgties no visa.
Ir laba sajūta.