29.oktobris. 302.gada diena. Trešdiena.
Atkal darbi, darbi, darbi. Bet, tā kā pusdienslaikā tik smuki spīdēja saulīte, nolēmu aizstaigāt līdz grāmatnīcai grāmatas aplūkot un varbūt kādu kalendāru nopirkt. Aizvien vairāk sāk parādīties jau nākamā gada datumi, kas jāatceras - visādas sanāksmes, komandējumi utt. Tādēļ arī nolēmu, ka šogad jau ātrāk jānopērk jaunā dienasgrāmata. :)
Pirmie ieraksti jau šodien arī tika veikti. Tiesa,dzimšanas dienas un vārda dienas vēl gan nav iezīmētas, lai gan arī tas būtu jāizdara, lai neaizmirstas!:)


30.oktobris. 303.gada diena. Ceturtdiena.

Bija lielisks vakars! Kopā ar minija aizšāvām uz Ir domubiedru pasākumu Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" J.Skuteļa pirms-pirmizrāde Stand-up comedy “Viens”. Tiešām bija foršs vakars!:) Patika, ka joki tādi nenodragāti. Tiesa, nepatika "tualetes joki", bet tie man nekad nav patikuši.
Bet darbā.. darbā viss kā parasti...Pat negribas neko rakstīt.

31.oktobris. 304.gada diena. Piektdiena.
Izdomāju, ka tomēr uz Daugavpili nešaušos vakarā. Kaut kā pēdējā brīdī sapratu, ka negribas tumsu, tumsu, tumsu. Labāk braukt no rīta, kad kļūst aizvien gaišāk, nevis pa melnu tumsu.
Un, jāatzīst, ka tāds lēmums, kas tika pieņemts no rīta, bija pareizais, jo vakarā, kad devos no darba uz mājām, burtiski stundas laikā uzkrita migla. Tās stundas laikā, kamēr uzkrita migla, pastaigāju pa Stockmann.Gribējās kaut ko sīkajai nopirkt, bet, jāatzīst godīgi, tas, kas patika, bija, manuprāt, pārāk dārgi bērna drēbēm.. jo īpaši tāpēc,ka saproti, ka to kleitu labi, ja divas reizes meituks uzģērbs. Jā, žmoga esmu. Bet kleitu pusotru gadu vecam bērnam pa teju 50 euro pirkt.. Neceļas rokas.


1.novembris. 305.gada diena. Sestdiena.
Kaķis pa nakti izveica joku - ielīda zem segas starp mums abiem. Pamīņājās, bet neapgūlās. Pirmā reize pa šiem gadiem tāda. :) Nosmējām, ka kaķim galvā kaut kas nojuka. :D
Bet man atkal bija agrais rīts, lai jau pēc sešiem izbrauktu Daugavpils virzienā. Pabrokastoju uztaisīju divas kafijas - vienu sev, vienu mīļotajam, kas vēl saldi jo saldi čucēja. ;)Un devos ceļā. Brauciens nedaudz pārbaudīja nervus - diezgan pamatīga migla bija. Bet kaut kā ar visu tiku galā. Ar maziem iebraucieniem Liepkalnos un Jēkabpils Statoil'ā, diezgan ātri aizbraucu. Brālis savāca auto un aizbrauca uz servisu, bet mēs ar Annu un bērniem forši pavadījām dienu. Santa ir riktīga maza barabaika. Nu, nesēžas viņai uz vietas un visādas blēņas ir prātā! :D Ilvers, protams, cenšas konkurēt ar māsu un liek man spēlēt ar viņu. :) Viņam vēl ir grūti saprast reizēm, ka patiesībā viņi abi ir mīļi, ka nav tāda mīļāka vai mazāk mīļa bērna. :)
Bet auto lieta.. oi.. Tas gultnis mani nobiedēja. Labi, ka atbraucu. Labi, ka nekas nenotika. No otras puses, auto man ir jau septiņus gadus un neko daudz jau līdz šim nav bijis jālabo. Tā pa sīkumiem. Un tas jau labi, ka auto līdz šim ir labi kalpojis. Vienkārši šobrīd ir pienācis brīdis, kad jāsāk tajā auto arī ieguldīt. Jātiek galā ar to siksnu nomaiņu. Un tad vēl varbūt šo to jāapskata, vai ir ok. Būs labi viss! Vienkārši ir jādara!
Pēc auto apavu, gultņu, eļļu nomaiņas aizbraucu pie vecākiem. Parunāju ar vienu, parunāju ar otru. Tomēr ir forši viņus satikt nevis vienu reizi mēnesī, bet katru nedēļu. Tās ikdienas telefonsarunas tomēr nav tas pats, kas satikt cilvēku. :) Beigās jau bija tā, ka tētis dzina mani projām, teikdams, ka atkal pa tumsu būs jābrauc... ;) Sanāca jau arī braukt, bet tas nekas. :)

P.S. un iebraukšana Daugavpilī no šīs puses man vienmēr ir vairāk patikusi.. Tas kaijas dēļ! :D

2.novembris. 306.gada diena. Svētdiena.
Šķiet, ka sestdienas smagā diena un nedēļas notikumi darbā ir darījuši savu - galvassāpes ir klāt. Tā arī visu dienu novārtījos gultā un dīvānā..

Tā ka par šo dienu nav ko daudz rakstīt. :(

3.novembris. 307.gada diena. Pirmdiena.
Atkal darbs, darbs, darbs!
Šodien sāku tapināt prezentāciju mūsu DG IR pasākumam, kas notiks jau 20.-21.novembrī. Grūti ir taisīt citam cilvēkam prezentāciju, turklāt nezinot īsti, cik daudz un ko viņš gribēs runāt. Bet nu.. daru, ko varu.
Vispār tas pasākums mani padara nedaudz nervozu, jo bail, ka kaut ko palaidīsim garām. Tomēr ceru, ka viss būs labi.