211.diena.

Nav jau ko daudz rakstīt par šo dienu. Atnāku uz darbu, atrauju logus, lai kaut nedaudz vēsāk paliek, bet tas jau tikai kādu grādu zemāk līdz temperatūru nosist.. Ventilatori ir vienīgais glābiņš, jo vismaz kaut kāda gaisa kustība notiek, lai gan daudz vēsāk nav. Atvelies mājās - ne cepts, ne vārīts.. un vienīgais, ko gribas - ielīst dušā un nelīst ārā. Karsti... ļoti karsti.

212.gada diena.

Joprojām karsti, lai gan nedaudz pa dienu uzgāza. Un bija labi, ka pēcpusdienā bija sanāksmes LV PRES sekretariātā, līdz ar to izdevās ātrāk no mūsu pirts aiziet.

213.gada diena.
Jau 1.augusts! Ārprāts kā tas laiks skrien!

Šodien Līgai E-K pēdējā darba diena pirms garākā atvaļinājuma. Kā viņa nosmējās, ja ņemtu pilnā apmērā visus atvaļinājumus, tad atgrieztos tikai 2016.gadā, kas šķiet šobrīd tik nereāli tālu. Kārtējo reizi tā sirsnīgi pasēdējām ar sāļo kliņģeri un saldējumu. :) Jāatzīst, ka kaut kā pēdējos gados līkumu metu Raušu meistaram, bet pēc šī kliņģera šķiet, ka kādreiz varētu tomēr tur iegriezties. ;)

214.gada diena.
Sestdiena. Beidzot!
Slinkā diena pa mājām. Palasīju grāmatu un žurnālus, nedaudz paskatījos tv, un.. nolēmu iztīrīt plauktus.

Šo to izdevās izmest, bet jūtu, ka visgrūtāk iet ar pierakstiem no augstskolām. Saprotu, ka šo adu laikā nevienu reizi neesmu tajos ieskatījusies, bet nezin kāpēc grūti izmest ir.. Laikam neatrodu pareizos motivācijas vārdus, lai to izdarītu. Nesaprotu es šo īpašo attieksmi pret saviem pierakstiem..

215.gada diena.
Atkal jau svētdiena.

Diena bija ļoti, ļoti karsta. Negribējās līst ārā, bet no otras puses gribējās kaut kur tikt prom no pilsētas. Ar bažām iekāpu savā mašīnā, jo bail bija, ka signalizācija nestrādās tā, kā vajag. Bet viss bija labi. Un bija tik labi aizbraukt līdz vasarnīcai. Jo īpaši forši bija noģērbt tupeles un pastaigāt basām kājām. Neaprakstāma bauda.. joprojām atceros to sajūtu un ir tik labi! Tas, ka pāris nedēļas neesmu bijusi tur, protams, neko labu nav darījis, bet nu... kā ir, tā ir. Pašai prieks par to, ka puķes smuki saņēmušās un zemenes treknas. Paskatījos vakar uz to visu un secināju, ka ir jāpaplašina šoruden zemeņu lauks. Tur, kur bija gladiolas, pupas, salāti un sīpoli, būs zemenes nākamgad! Un puķes smuki jāsastāda būs vairāk! Vārdu sakot, vajag salikt visu ar prātu, nevis tā kā šopavasar - bakstīties. :)
Un patiesībā šobrīd priecē arī labās attiecības ar mīļotā mammu. Pie sevis smejos katru reizi, kad viņa pati saka, ka mēs esam nedaudz līdzīgas, un kad mīļotais pats saka, ka es kā viņa mamma reizēm uzvedos. :D A ko lai dara?! :)