Teju nedēļu pasta uzaicinājumi stāvēja pie ledusskapja piestiķēti - nekādi nesanāca laiks aizstaigāt pakaļ četriem sūtījumiem. Sākumā domāju, ka būs atnākuši sūtījumi no ebay, bet, kad beigās kopā bija četri uzaicinājumi, sapratu, ka beidzot arī grāmatas ir klāt! :)
Grāmatas ir tiešām foršas! :) Žēl gan, ka saņēmu nevis četras grāmatzīmes, bet tikai vienu. Man mājās ir viens grāmatzīmju iznīcinātājs - Duksis. Nezinu, kas viņai grāmatzīmēs patīk, bet, kad viņa ierauga kādu, kas rēgojas ārā no grāmatas, tā cenšas to izvilkt un tad sāk nesāt apkārt pa māju. ;)
Pa ceļam iegāju Supernetto. Ja godīgi, tad laikam šī veikala tīkla veikalos esmu bijusi labi, ja reizes divas, turklāt parasti tādā laikā, kad nav pārāk daudz cilvēku. Bet šoreiz iekrita laika posms starp 18 un 19, kad gana daudzi darba un ne-darba rūķi dodas pakaļ visādām ēdamām un dzeramām lietām. Ja godīg, tad piedzīvoju zināmu šoku. Smaciņas dēļ, jo īpaši pie augļu un dārzeņu stenda. Nē, nu bija lietas, kas likās interesantas un ko varbūt varētu arī nopirkt, bet nu tā publika..tā publika.. Jutos neomulīgi, ja godīgi. Un vēl pārsteigta biju, ka kasiere vispār bez jebkādas aiztures uzrunāja mani krieviski. Nē, nu var jau būt, ka pamazām krieviskojos, tomēr.. nu nezinu..
Vārdu sakot, piedzīvoju kultūršoku.



Sestdienas rīts bija ļoti, ļoti, ļoti lēns. ;) Tikai pēcpusdienā aizkasījos pie vecākiem. Pārmaiņas pēc atkal izbraucu visu posmu pa otro pusi. Biju pārsteigta, ka šajos mēnešos ceļš vairākās vietās ir vai nu salabots, vai šobrīd tiek liets jaunais asfalts. Patīkami!
Tā kā negribējās kondišku slēgt iekšā, braucu atvērusi logu, un sapratu, ka šobrīd Latvija smaržo pēc siena. Foooorši! :)
Pie vecākiem bija forši! :) Tā labi pasēdējām vakarā, riktīgi izpļāpājāmies. Tāds miers un harmonija!
Un saulriets ļoti iepriecināja - dikti jau dramtiskas tās debesis bija.


Svētdienas rīts pienāca pelēks. Ilgi nevarēju pamosties, jo diezgan ilgi skatījos tv. :D Bet pēc tam diena sāka iesilt un saulīte sāka spīdēt. Gaidījām lietu, bet tā arī nesagaidījam... ;( Lai gan dikti vajadzīgs tas ir...

Pie sevis nosmējos, ka tik ilgi krāmējusies prom no laukiem sen nebiju. Krāmēties sāku jau plkst. 12, bet izbraucu nedaudz pēc 18:10. Jā, nedaudz pie visa Lueta vainīga, jo bija atbraukusi ciemos. :D Bet bija tik forši viņu satikt! :) Malacīte viņa ir! Dikti priecājos, ka viņai sanāca pamainīt savu studiju programmu, turklāt iekļūt budžeta grupā angļu filologos. Jācer, ka viņa nevilsies tajā visā! ;)
Vispār.. jāsaka kā ir, lai arī tāda miegaina tā nedēļas nogale bija, tomēr jūtos ļoti labi.. Laimīga! :)

Pirmdiena, 202.diena.
No rīta knapi piecēlos, jo vakar pietiekami vēlu atbraucu, pietiekami vēlu aizkasījos gulēt.. Un, ja tā dara, tad arī skaidri zināmas sekas iestājas.
Darbā darbi, darbi, darbi. Jo īpaši jāsarauj lieas, jo ceturtdien atkal uz darba grupu jābrauc, līdz ar to ceturdiena un daļa piektdienas neskaitās kā normālas dienas uz vietas.
Toties dienas prieciņš ir frizētava. Jā, pamanīja mamma, ka krietni izbalējusi biju, bet, man patika tas pabalējušais tonis. Un garums patiesībā vēl ir ok. Tomēr, gribējās atjaunot krāsu un aizkrāsot sirmos matus. Rezultātā tikai padarījām nedaudz spilgtākus tos pabalējušos matus, bet tonis aptuveni tas pats, tikai dziļāks. ;) Garumu nolēmām nemainīt, jo pagaidām mati ir gana paklausīgi un smuki ir ieveidojami. Līdz ar to šobrīd formāli audzēju garākus. :)
Pati jūtos priecīga, apmierināta, laimīga! :) Mati šobrīd tiešām dikti patīk! :) Nezinu gan, cik ilgam laikam manis pietiks audzēšanai, bet nu labi. Kamēr ir vēlme, tikmēr paaudzēsim.