Piektdiena. 185.gada diena.
Atkal sākās viss ar mācībām. Tiesa, šoreiz tikai pusi dienas.
Ja godīgi, šīs mācības tiešām ir bijušas visvisvisvisvērtīgākās. Gan tāpēc, ka daudzas jaunas lietas uzzināju un ceru, ka arī iemācījos, gan tāpēc, ka par sevi dažas lietas sapratu.
Otra dienas puse paskrēja darbā, cīnoties gan ar darbiem, gan ar jauno darba laika uzskaites sistēmu.
Dienas prieciņš - gardumiņš no Grieķijas. Atkal manas grāmatas un kartes izpalīdzēja kolēģiem. Jolanta atgriezās no Grieķijas un pateicībā atveda man našķīti. It kā tas ir sīkums, bet vienmēr ir patīkami, kad kāds, kuram esi iedevis savas kartes un grāmatas, pēc tam no sava ceļojuma atved arī man kaut ko! :)



Sestdiena. 186.gada diena.
Plānu bija daudz. Viens variants - braukt uz Valmieru. Otrs variants - braukt vasarnīcu. Trešais variants - aiziet uz koncerta "Dzimuši Rīgā" ģenerālmēģinājumu. Ceturtais variants - aizlaist līdz Saulkrastiem..
Viss beidzās ar to, ka daudz gulēju, lasīju grāmatas un dīkdienīgi dzīvojos pa māju. Jā, vainas sajūta bija, ka nekas nav lietderīgs izdarīts, jo diena taču skaista un saulaina, bet... nespēju savākties. Pēdējās nedēļas bija paņēmušas savu tiesu, līdz ar to bija kaut kā spēki jāatgūst.
Vakarā gan sapratu, ka viss, kas notiek, ir pareizi. Tā tam arī jābūt! Nākamā nedēļa jau solas būt tikpat traka, turklāt arī nedēļas nogalē būs ko darboties!

Un, jāatzīst godīgi, le_minga, tēja ir burvīga!!!! :) Paldies Tev! :)

Svētdiena. 187.gada diena.
Vakar vakarā nolēmu, ka šodien noteikti aizbraukšu līdz vasarnīcai. Domāts - darīts! Pa pāris nedēļām viss krietni aizaudzis. Tāpēc darba daudz. Priecē, ka tomāti ir pamatīgi paaugušies un jau sāk ziedēt. Iesēju salātus un redīsus, lais pēc mēneša atkal ir ko salātos likt. Izravēju puķes, iestādīju puravus. Vēl atliek tikai gladiolas un zemenes izravēt un atkal dārzs būs smuks. :)
Pēc tam tādas riktīgi foršas pusdienas, jo šoreiz mēs lielāks pūlis bijām - arī mīļotā māsa ar visu ģimeni bija. Ir laba sajūta. Jo diena tomēr bija laba, lai arī saule atkal iekosties paguva nedaudz.



Un tagad.. tagad pilnai laimes skatos koncerta "Dzimuši Rīgā" tiešraidi. Jā, nedaudz kožu pirkstos, ka vakar noslinkoju, jo tiešām ir lielisks koncerts. Bet..viss, kas notiek, notiek tieši tāpēc, ka tā ir jānotiek.