177.diena.
Dienas varonis:


Diena pagāja aktīvi darbos. Pēc ilgākas prombūtnes (nokavētas 3 nodarbības) beidzot atkal aizgāju uz angļu valodu. Samainījām ar pasniedzēju naudiņas - es viņam portugāļu un vācu, viņš man pretī latviešu. ;) Diemžēl Vatikāna monētiņas neizdevās man ne sev, ne viņam atvest :(
Ja runājam par angļu valodu, tad pamanīju, ka viņš nedaudz pārsteigts bija par to, ka man tomēr mājas darbs ir izpildīts! :) Nu, bet galu galā - kā tad savādāk - materiālus jaukā Liene atsūtīja, līdz ar to - nekādu problēmu sagatavoties nodarbībai. Nedaudz, protams, stress ir, jo eksāmens tuvojas. Jāsāk mācīties intensīvāk. Galvenais ir tikt pāri tiem 70%. ;)
Mājš ejot, tiešām domāju, ka dienas notikums būs angļu valoda, jo... jo saprotu, ka man patīk mācīties! :)
Bet atnācu mājās un tur.. tur kakulācis - Duksis. Vakar viņas uzvediba mani tiešām pārsteidza. Tā arī nesapratu, vai viņai galvā kaut kas sagriezās, vai viņa nelāgi jutās, vai viņa atriebās par to, ka kaste nav pāris dienas iztīrīta.. Jācer, ka tiešām tas viss bija negadījums. Vērošu zvēra uzvedību un tad jau izdarīs kādus secinājumus. ;)

178.diena.. beidzot piektdiena!
Šīs dienas spilgtākais notikums - sanāksme VK par projektu, kura nākotne vēl tomēr ir gana neskaidra. No teju 180 lapām 3 stundu laikā izrunājām 58. Iet smagi, un tam ir vairāki iemesli, bet par tiem negribu rakstīt. Svarīgi ir tas, ka vēl pāris reizes laikam gan sanāks satikties un turpināt diskusijas, un ir labi, ka tās lietas, kuras es nedrīkstu dažādu iemeslu skaļi pateikt, pasaka citi. Vispār, izskatās, ka savācies krietns bariņš sakarīgu un saprātigu cilvēku! Tas tiešām ir patīkamais šajā sanāksmē, ka atkal satiku virkni cilvēku, ar kuriem tādos vai savādākos formātos biežāk vai retāk sanācis tikties. :) Pie sevis jau nosmēju, ka Latvija ir dikti maza un tie cilvēki, kas nodarbojas ar konkrēto jomu un ar to saistītiem jautājumiem, jau tik ātri nemainās. Var mainīties iestādes, ko viņi pārstāv, bet idejas jau nes tās, kuras ir noderīgas. ;)
Ar skumjām secināju, ka joprojām ir iestādes, kas arī uz nopietniem pasākumiem sūta "torpēdas" - cilvēkus, kas neko nevar pateikt un paskaidrot, vien pateikt, ka uztur iebildumu. Tas neko labu nelieciena ne par iestādi, ne arī par cilvēku. Bet nu.. kā ir, tā ir.
Vēl ir nedaudz stress pirms rītdienas, jo rīt atkal ir agrais rīts. Jābrauc caur laukiem uz Berkeneļiem. Parunāju ar brāli, ar vecākiem un dāvanas jautājumu atrisināju. Kliņģeri vakarā arī savācu - kā jau parasti, izskatās skaists un jādomā, ka ir tikpat gards, kā parasti. Vispār šī lieta mani nedaudz pārsteidz, ka Daugavpilī līdz šim kliņģeru cepšanas vietu nemaz tā īsti nav.. Laikam nav īsti pieprasījums - vilks viņu zin.
Nu, ko..Tagad tikai jāsakrāmējas, tā, lai rīt ir tikai piecelšanās, apģērbšanās un braukšana. Un tad jau var bīdīties gulēt! ;)