Vakardiena: izgulējos, saņēmos pastrādāt, iekūpēja galva, jo sāku saprast, cik patiesībā nejēdzīgs tas uzdevums ar to pētījumu sanāk, aizbraucām vēlu vakarā uz Saulkrastiem - pie jūras pusnakti sagaidīt. Jutos pārsteigta, cik gaišs ir! :) Nosmējos, ka esmu muļķīte, jo jauno draudziņu taču nepaņēmu līdzi - aizbraucu ar ziepju trauku. :D Nedaudz nosalām pie jūras, bet bija forši. Tālumā jūrā zibināja. Vienreizēji skaisti. Un tas mēness, kas spoguļojās jūrā. Pasmaidīju, ka šis brauciens atgādināja zināmā mērā pirmo randiņu Saulkrastos. Toreiz gan zibināja, kad nācām atpakaļ.. un uzgāza kārtīgi lietus ar`! :) Šoreiz iztikām bez lietus.. ;)
Bet vispār pie sevis nodomāju, ka mēs abi tādi mazi zombiji vakar bijām. Būtu bijis patiesībā jāiet pagulēt, bet nē..mēs braucam uz jūru galvu vēdināt!



Šodien nespēju agri piecelties un piespiespiest sevi strādāt. Jā, zinu, ka dabūšu ādā par to, kas nav, bet.. galva vienkārši nestrādā. Tāpēc mums šorīt bija garais rīts.. :) Pēcpusdienā tomēr aizbraucu līdz vasarnīcai ar mīļotā mammu. Sastādīju savus kabačus, apskatīju, kas vispār notiek dārzā, salasīju salātus, sīpolus, redīsus un skābenes un aizbraucu atpakaļ uz Rīgu. Aizgāju uz slikto veikalu un sasmējos par to, ka mani atkal uzrunā krievu valodā. :) Bet nu atkal par draudzīgām cenām iepirku visādus noderīgus sīkumus. ;))Siberikas veikali ir... ļaunums! Foršs ļaunums! :))
Bet vispār.. dienas atziņa - pat, ja šķiet, ka darbos slīksti, tomēr ir jāatrod mirklis, lai apstātos un paraudzītos sev apkārt. Galva ir jāizvēdina, lai visās citās nedēļas dienās var strādāt.