1.jūnijs.
Vēlu atvēlāmies no ķinīša, tāpēc ilgāk gulējām. Es pa dienu mazgāju veļu, gludināju veļu un.. skatījos ķinīšus.
Nolēmu, ka jānoskatās visas Anželikas sērijas. :D Pusaudža gados aizgūtnēm lasīju tās grāmatiņas - aizņēmos no kaimiņu meitenēm - Mašas un Natašas. :) Protams, krieviski lasīju. :)) Nu, bet patika! :) Jo piedzīvojumi, jo mīlestība... :D
Bet filmas..
Angélique (1964) ,
Angelique: The Road to Versailles (1965) ,
Angelique and the King (1966) ,
Untamable Angelique (1967) un
Angelique and the Sultan (1968) .. hmm.. pusaudža gada jūsma beidzās pie otrās filmas. Pirmā patika vislabāk, bet pēdējo jau knapi noskatījos, jo garlaikoja. :)
Vēl, protams, pakalu plānus Romai.. Ideju ir daudz un beidzot tā kā būtu jāsāk apstāties pie tā, ko tiešām gribas.. :)) Bet laiks vēl ir! Pagūšu!
Tā ka svētdiena bija tāda riktīga svētdiena mājās. Bet pašai prieks par to. :)
2.jūnijs.. pirmdiena..
Visi gali, kas saistīti ar komandējumu, bija darbā jānokopj - gan tie, kas attiecas uz darbiem, kas paliek uz vietas, gan tiem darbiem, kas saistīti ar komandējumu. Joprojām uztrauc tas, ka ir darbi, kurus būtu jādara, nav īsti izdevies iesākt. Nē, nu labi, specifikāciju sāku rakstīt, bet sapratu, ka man nedaudz pietrūkst prāts un saprāts, kā to uztaisīt (tas ir, kā to saturiski piepildīt). Bet, nu, ceru, ka izdosies kaut nedaudz to visu pabīdīt, lai atkal nedzirdu pārmetumus, ka tas nav izdarīts un šis nav izdarīts.
3.jūnijs..otrdiena..vārda diena.
Atkal agrais rīts.. Labi, ka esmu iemācījusies lidmašīnās gulēt - tā davas divas stundas vēl pasnaužu turpceļā. Mazas smieklīgas nesaprašanās ar takšu firmu un apsargiem Lex mājā, bet viss beidzās labi un tas ir galvenais! Gan Linda, gan Egita mani pārsteidza ar jaukām konču kastītēm! :) Smukas - vēl nezinu, vai gardas, bet.. nav jau nekad gadījies iepirkt negaršīgas beļģu končas vai šokolādes, līdz ar to nav ko raizēties! ;)))
Kārtējo reizi secinu, ka uz darba grupas sanāksmēm ir jābrauc! Tā vismaz tā bilde par notiekošo kļūst skaidrāka. Secināju, ka mēs šeit uz vietas par vairākiem jautājumiem nemaz nebijām iedomājušies..bet varbūt bija jau par to pašiem arī jāiedomājas, nevis citu valstu pārstāvju teiktajam tikai pieslēgties. Bet nu labi - vēl ir iespēja arī pašiem sīkāk tam visam izurbties.
Vēl mazais prieciņš - kārtīgas pusdienas Lex mājā. No rīta četros brokastis negribās, bet divos dienā vēders tāāāāā prasīja savu tiesu! Pagaidām man patīk šīs sistēma - iestājies rindā, kura ēdienu grupa Tevi vislabāk uzrunā un dabū savu pusdienu ēdienu. Šoreiz uzrunāja veģetārais gals, līdz ar to bija gan svaigi dārzeņi, gan sautēti, gan sacepums.. :) Izklausās laikam baisi, bet.. bija gardi! :D
Pēc pusdienām bija nedaudz laiks aizstaigāt līdz tuvējam veikalam iepirkt mīļotajam atkal visādus bezcukura saldumus un kolēģiem un vecākiem cukursaldos našķus. Jāatzīst, ka krietnu brīdi nebiju BRU, tāpēc veikalā atkal pamanīju jaunas lietas, ko pagaršot. :) Veikalā esot, pie sevis jau nosmējos, ka tad, ja dzīvotu BRU, tad varētu būt divi uzvedības varianti - vai nu man neko negribētos pirkt, jo viss taču pieejams katru dienu, vai arī tieši otrādi - kamēr visu, ko gribas pagaršot, nepagaršotu, nebūtu miera. :)
Bet par to dzīvošanu BRU nedaudz parunājām ar mazo Lindu..Visam ir sava garoziņa. Tas, ko Linda teica - viņai pietrūkst iespēja tikt prom no pilsētas. Ar vilcienu aizbrauc atkal uz citu pilsētu un atkal ir cilvēki, cilvēki, cilvēki.. Kad pajautāju par auto, viņa atbildēja, ka sapratuši, ka tas vairāk problēmu radīs, jo īsti nav kur to auto atstāt, visas apdrošināšanas utt. Tāpēc pagaidām viņi dzīvo bez auto. Visādi citādi sīkumi arī parādās.. Bet nu..kaut kā jāiztur vēl gads ar astīti!
Atpakaļceļš bija grūts.. BRU-PRG-RIX. Briselē reiss kavējās, līdz ar to Prāgā mazāk laiks palika - faktiski tikai tik daudz, cik no
geita līdz geitam aiziet.. Sen nebiju Prāgas lidostā - kopš laikam CZ prezidentūras. Jāatzīst, ka pa šiem gadiem lidosta krietni izaugusi. Agrāk tā bija tāda forša, mīļa, bet nedaudz neērta, ja ilgāku laiku jāuzturas tur. Tagad, šķiet, ka ir labāk. :)
Ak, jā - atkal tas pats, kas iepriekšējā gadā gandrīz notika! Nu, grūti man ir lidot karstā laikā. Varbūt vienkārši problēma ir tā, ka sanāk atkal par maz dzert, ir maz gulēts, līdz ar to - atkal galva sāp. Labi, ka līdzi bija glābējtabletīte, ko Prāgā paguvu atrast somā un izdzert. Līdz Rīgai kaut kā atlidoju. Protams, mājās daudz ūdens un tējas, duša un.. sāku justies kā cilvēks. Kā cilvēks, kurš dikti grib gulēt, neskatoties uz to, ka gulēts ir arī atpakaļceļā abās lidmašīnās. :)
4.jūnijs..155.diena.
Mīļotais šorīt no rīta jau pēc septiņiem aizdevās darbos. Es pamodos..un atkal aizmigu. Pēc deviņiem viņš atkal atbrauca un nosmējās par to, ka es izliekos. Atbildēju, ka neizliekos, bet snaužu. Ja godīgi, pat nebiju pamanījusi, kā tās divas stundas, snauduļojot, pagāja.. ;)
Lēnā kafija, brokastis..tāds foršs, lēns un burzāmrīts sanāca. :)
Sakrāmējos un devos darba virzienā. Pa ceļam iepirku kolēģiem našķus, jo zinu, ka viņi dāvanu sagādāja. :)) Lai gan.. arī bez dāvanas būtu viņiem kliņģeri aiznesusi. :)
Prieks, ka visiem atkal garšoja Salas kliņģeris. Man šķiet, ka mēs vienkārši nedaudz atēdušies esam Mārtiņa beķerejas kliņģerus - pārāk bieži tie ir bijuši. Tagad es pati uz kādiem saviem svētkiem, vai vienkārši, kad gribas iepriecināt kolēģus, atnesu kaut ko no Salas.
Pēc tam..darbi, sanāksmes.. Un atkal ir sajūta, ka viss smeļas mutē, ka visu atkal nepagūsti un..diemžēl arī sajūta, ka nezinu, ko galva un kreisā roka dara. :( Pie tam skumji ir tas, ka atsevišķi jautājumi ir jārisina tagad, tūlīt, kad nav blakus abi cilvēki, kas vairāk zina par to, kas ir sastrādāts mana atvaļinājuma laikā. Bet nu labi - nav pirmā reize. Kaut kā tiksmi galā!
Bet dienas prieks.. dienas prieks ir jaunais draudziņš. Jā, gribējās nedaudz citu, bet šobrīd apstājos pie šī. Jo kāzas tuvojas. :>
Nu, ko.. būs vien ar jauno draudziņu jādodas kādā izbraucienā, lai sāktu pie viņa pierast. :)