Ja godīgi, vakarā negribas nekur braukt. Vismaz pagaidām. Šobrīd gribētos iekrist atpakaļ gultā un vēl kādu stundu pasnaust. Turklāt nedaudz biedē vakara cēliens - vispirms ir jādodas pie daļas no simts gudrajām galvām, tad pēc divu nedēļu pārtraukuma angļu valoda... Un vasarnīca pēc tam nav nemaz lielisks vilinājums. Vienīgi ir pienākuma sajūta - tomātiem kastītēs jau ir par grūtu...
Bet nu labi. Visa diena vēl priekšā.