Kā parasti - uz laukiem aizkasījos diezgan vēlu.. Līdz ar to izjutu karstumu visā pilnībā. Beidzot jāsalabo kondiška, citādi tajā mašīnā var paģībt. :>
Lai arī gribēju braukt pa otro pusi, tomēr nolēmu izmest loku pa jauno ceļu un līdz ar to iebraukt Liepkalnos. Attiecībā uz Liepkalniem gan sanāca viens patīkams un viens nepatīkams secinājums. Patīkamais - darba dienas pēcpusdienā ir krietni lielāka visādu maizīšu izvēle nekā brīvdienās. Nepatīkamais - šķiet, ka man šodien iepirkās ne paša pirmā svaiguma mazās vecrīgas. Iepriekšējā reizē tas pašas kusa mutē, bet šīm varēja just, ka tomēr kūciņas ir kādu brīdi pastāvējušas. Bet nu ēdamas tās bija.
Tā kā šodien nekāds dārzs man nebija paredzēts, izmetu loku pa savu pagastu. Izbraucu diezgan lielu loku..turklāt secināju, ka ir ceļi, pa kuriem neesmu braukusi varbūt gadus divdesmit, ja ne vairāk. Bija interesanti pavērot to, kā viss ir mainījies. Varbūt kādu dienu, kad laika apstākļi būs pateicīgāki, izmetīšu lielāku loku ar kameru rokās - bibliotēkai taču materiāls jāsagādā ;)
Ak, jā! Vecāki priecīgi un laimīgi. Mamma tā dīvaini noteica, kad grieza kārtējo kliņģera gabalu: " Kad tu atbrauc, mums vienmēr ir svētki." Pārjautāju mammai, vai tad, kad brālis brauc nav, bet viņa, nedaudz sakautrējusies noteica, ka tad, kad es braucu, es vienmēr visādus našķus un citādus labumus atvedu. :) Es tā pie sevis tagad padomāju, laikam jau sanāk tiešām tā, ka visādus mājai vajadzīgās nelielās lietas vienmēr es nopērku un atvedu. Brālis parasti ar lielākām lietām palīdz. Laikam jau tieši tāpēc tos manus maisus vairāk redz vecāki.. :)
Tā ka varu teikt, ka šī diena tomēr nemaz tik draņķīga nebija, kā no rīta likās. Viss ir labi. Pilnai laimei vien pietrūka LV uzvara.. Tas, ka vārtus neieskatīja, uzrāva riktīgas dusmas! !@#$%^%$#@ Bet, nu jācer, ka rītdien mūsējie vinnēs šveiciešus.