Plāns dienai sākotnēji bija viens, bet.. viss nedaudz mainījās un tāpēc visu dienu bakstījos pa dārzu, bet pēcpusdienā tētis piespieda nomazgāt un satīrīt auto! Tiešām neatceros, kad to pēdējo reizi biju darījusi. ;) Mani mans mazais šmulis īpaši nemulsina, bet tētis ar mammu vienā balsī teica, ka kauns jau esot skatīties uz manu auto. Kādreiz, lūk, es esmu katru reizi, kad pie viņiem atbraucu, auto pucēt un berzt, bet tagad par to vairs neliekos ne zinis. :) Tā nu mēs kopā ar tēti auto nomazgājām, pirms tam es salonu izpucēju, cik nu iespējams. Vispār, šķiet, ka beidzot ir pienācis laiks aizvest uz ķīmisko tīrīšanu mazo manu drosmīti. :) Sēdekļi krietni ir "nodzīvoti" - visādi pleķi atrodami. Varbūt vasarā tā arī izdarīšu!
Bet, atgriežoties pie dārza darbiem, jāsaka, ka bija tiešām forši rakt un kaplēt, un ravēt. Nolūkoju puķes, ko ar laiku varētu aizvest uz vasarnīcu. Vislielāko prieku radīja tulpes un balto primulu paklājs. :) Nu, dikti smuki! Lauztās sirdis jau pamazām arī raisa savas skaras un peonijām skaisti dzinumi. Jāgaida tik, kad viss atkal plauks un ziedēs.
Agrāk teicu, ka man dikti patīk rudens, bet tagad gribas teikt, ka pavasaris ir pats skaistākais gadalaiks! Tik daudz krāsu, tik daudz dzīvības un prieka! Visskaistākais gadalaiks! Visdzīvelīgākais gadalaiks! Vispriecīgākais gadalaiks! :)
Vēl ar mammu pārrunājām, kurus gabalus varētu beidzot pārvērst par zālienu, jo.. jo koki tāpat vairs neļauj apakšā labumiem augt. Turklāt līdz ar to arī mazāki ravēšanas darbi būs.
Tiešām sirsnīgi pastrādājām dārzā! Tā, ka dienas beigās jau mugura nedaudz lika par sevi manīt. :( :) Bet no otras puses, priecājos, ka pati vairāk izdarīju, jo mammai mazāk paliek darbs. Viņa gan pati saka, ka šobrīd jau ir tā, ka viss sāp un vislabāk jūtas tad, kad ir gultā, bet viņa arī saprot, ka tiklīdz sāks ļaut sev vairāk pa gultu dzīvot, tad vispār neko nevarēs. Tāpēc lien ārā un knibinās un darbojas pa dārzu. Man pašai šķiet, ka šogad viņiem abiem ar tēti ir tiešām prieks par to, ka biežāk atbraucu un paknibinos dārzā kopā ar viņiem. Labi, ka tajā marta atvaļinājumā tikām galām ar lapām, krūmiem un kokiem. Tagad brālis un es palīdzējām ar stādīšanu un sēšanu. Pēc nepilnām divām nedēļām atkal braukšu uz kādām dienām, lai ar ravēšanas darbiem palīdzētu. Tomēr labi, ka man ir tik lieli tie atvaļinājuma iekrājumi, līdz ar to vairāk varu būt gan pie viņiem, gan vispār svaigā dabā. Saule, vējš, svaigais gaiss ārkārtīgi labi uzlādē tās baterijas, lai var pēc tam darbā kārtīgi rukāt. :)