Pa dienu gurķojos pa mājām, lasīdama grāmatu. Ja godīgi, saprotu, ka Viktorijas laikmeta grāmata man ir nedaudz par garlaicīgu savā lēnīgumā. Nē, nevajag divās lapās visu sižetu, bet nu šobrīd, kad puses grāmatas jau izlasīta, šķiet, ka vienu trešdaļu varētu noīsināt. Jau pazūd vēlme uzzināt, kas tad īsti to dimantu nospēra. :D
Pievakarē nolēmu, ka jādodas izvēdināt galva. Tā kā iepriekšējā reizē jau Līgatne bija noskatīta kā viena no nākamajām izpētes vietām, tad šoreiz izvēle pati par sevi bija notikusi.
Ja godīgi, jutos atkal patīkami pārsteigta. :) Nu, patīk man tā vieta! :) Un ir skaidrs, ka turp vēlreiz jāaizdodas, lai pa takām izvazātos. :)
Un vēl - no skatu laukumiem vērojot pilsētu, saproti, ka ziņkārība urda - nez, kā kādreiz tur bija! :)
Un vēl.. tur tak ir foršas pīles un gulbis! :) Labi, ka man maizes (pareizāk sakot - sausiņu) drupačas bija iekš auto! :) Barojām pīles un gulbi! :) Un man tas radīja nenormālu sajūsmu! :) Ārkārtīgi iepriecināja! :)
Vārdu sakot, Līgatne ir forša vieta, kurp aizbraukt vēlreiz!