Šodien visu dienu pa dārzu izdzīvojāmies. Nē, pareizāk būtu teikt, ka mellu muti strādājām. Tētis nozāģēja bumbieri, ābeli, pāris ķiršus, plūmes un kaukāza plūmītes. To, kas malkai derēs, atstājām, bet zarus jāstiepj bija prom. Pēc tam ar mammu ķērāmies klāt grābekļiem, jo..jo ozols blakus mājai ir jauki..līdz pavasarim, kad daudz, daudz, daudz lapu un zīļu jāgrābj prom. ;) Bet nu šodien lielu gabalu sakārtojām. Jā, vēl būs ravēšanas darbi tajā gabalā, bet to varēs izdarīt nedaudz vēlāk.
Un vēl es joprojām esmu piromāns :) Lielais prieciņš - krāmēt lapas, sauso zāli, skujas un čiekurus, kādus sausākus zarus lielā čupā un...svilināt nost. Nosmējos, ka dūmi aizies līdz pašai pilsētai (6km attālumā :)). Nu ir man šīs asociācijas ar dūmiem, ugunskuriem pavasarī :). Neko nevaru ar to izdarīt.
Pēc tam vēl izskrēju savus 4 km ar astīti. Joprojām rada prieku pats process. ;) Agrāk tas viss šķita pilnīgi nejēdzīga nodarbe, bet tagad par to vairs nav nekādu domu - vienkārši skrien un viss.
Toties tagad.. Tagad nogurums līdz ar to milzonīgs! Knapi kājas, rokas var pakustināt, bet...iekšā ir prieks - par to, ka visa diena svaigā gaisā, saulītē, kustībās! :)
Ir forši, ka ir atvaļinājums! :)
Un bildes.. bildes par manām dienām šeit būs vēlāk, kad būšu Rīgā. :)