zilās debebis un koks ar "skariņiem" - skaisti :)

Tur bija tik daudz miera, kas pēc tam pārvērtās par iekšējo prieku!! Tāpēc nekādi savādāk šo braucienu nevaru nosaukt kā 300 km prieka. Vakar bija 200 km iegruzona tomēr, bet šodien - pilnīgi savādāk!
Un man ļoti žēl, ka nesanāca ar Tevi kopā aizbraukt. Par Tevi daudz domāju, kad braucu...
Piedod, ja nedaudz par skarbu ar Tevi runāju pa telefonu, bet.. man tiešām pietrūkst tas foršais laiks kopā, kā bija agrāk...:(((

kāpēc es neredzu savu iepriekšējo ierakstu?!?

Nezinu gan! Uz e-pastu man atnāca ziņa, bet apskatot šeit - saka, ka izdzēsts.. ;> Laikam izdzēsi to netīšām! :)

skaidrs :D

ja iepriekš bija neizdevies joks, tad tagad pa nopietno. :) Man jau ar daudzas lietas pietrūkst no tā kas ir bijis :) bet esmu palikusi joprojam sajūtās un sarunās "pie magoņu lauka"... saprotu, ka laiks iet uz priekšu, tomēr, lai kā es censos nesanāk man pagaidām spert soli uz priekšu...

Tad jau laikam nevajag Tev to.
Katrs nonāk līdz kādām lietām pats.
Es šobrīd saprotu, ka man ir nepieciešama tā došanās pasauli pētīt un skatīt brīvdienās, lai nebūtu visu laiku savas pienākuma sajūtas jūgā. Darba dienās ir pienākums darbā, pienākums gatavot vakariņas, pienākums mācīties angļu valodu utt. Bet brīvdienas es gribu sev - rast prieku un darīt tā, ka tajā mirklī gribas. Bez pārlieku lielas plānošanas un pieturēšanās pie grafikiem, sarakstiem utt. Vienkārši pašam būt.
Ja godīgi, lai arī bija tikai divas brīvdienas, īsti izgulējusies neesmu, tomēr.. tomēr ir sajūta, ka pagājusi kāda atvaļinājuma nedēļa, jo galva ir izvēdināta un ķermenī ir nogurums un prieks. :) Un gulta šobrīd šķiet tik mīksta un forša!:)

ai, par šo varam runāt skaipā :) sanāks parāk privāts ieraksts šeit ... ;)
p.s. ja kas es ieslēdzu skaipu ;)

:) Eju pieslēgties ;)

Skaistas bildes. Pilnīgi sakārojās fotogrāfēt.

Pats galvenais ir doties dabā un ķert sauli un svaigo gaisu elpot! :)