Nu, nesēdējās mājās man šodien. No rīta palasīju grāmatiņu, bet sapratu, ka tik saulainā dienā grēks ir sēdēt mājās. Sapratu, ka jādodas Kurzemes jūrmalas virzienā.
Apstājos Engurē. Agrāk visai bieži apstājos vai nu Plieņciemā, vai arī tad braucu tālāk uz Mērsragu. Tomēr šoreiz spontāni nolēmu, ka jāapstājas vien Engurē. Aizgāju līdz jūrai ar mērķi kārtīgi izstaigāties, izvēdināt galvu un salikt pa plauktiem visādas domas..
Bet sanāca savādāk. Pie jūras satiku vienu kundzīti ar diviem šuneļiem. Viņa mani uzrunāja un kaut kā nopļāpājām minūtes 40. Viņa gan par sevi, gan par Enguri stāstīja. Tā dīvainā uzticēšanās svešiniekiem vienmēr mani ir pārsteigusi. Tik daudz ko cilvēks var izstāstīt kādam, kuru nekad vairs neredzēs. Turklāt jāatzīst, ka viņas stāsti nenogurdināja. Kaut kā bija viegli un interesanti ar šo kundzīti. :) Pat pašu nedaudz pārsteidza, ka es tā ar pilnīgi svešu cilvēku kādreiz vienkārši stāvēt pie jūras, staigāt un runāt.
Bet vispār.. Engurē bija interesanti, jo jūrā daudz putnu bija. Gulbji kāšiem vien lidinājās, kaijas un pīles ganījās, un visādas vārnas un kraukļi. ;)
Bija laba diena.
Šobrīd, atgriežoties mājās, ir doma, ka rīt, ja vien būs labs laiks, varētu kādu loku vēl izmest. Pēc šī izmēģinājuma brauciena, saprotu, ka varu atkal sākt braukt! :)