Viss sākās ir ideju beidzot uzvārīt brīvdienu zupu - boršču. Kamēr ķimerējos ar visām sastāvdaļām, izdevās smuku traipu uzlikt uz aizkariem. Nu, ko - zupas vārīšanas process tika atlikts uz brīdi, lai tiktu galā ar aizkaru mazgāšanu, un pie reizes var sakopt palodzi. Bet, tiklīdz sāc rosīties pa palodzi, tā saproti, ka vajag pārskatīt sīpolu kasti, lai dažus aktīvākos pavasara gaidītājus ieliktu loku dzīšanai. :) Tad beidzot varēja ķerties klāt zupai. Nezinu, kāpēc tā ir, bet boršča vārīšana man vienmer beidzas ar netīru grīdu. :)) Un tas atkal veicina nākamā darbiņa atrašanu - grīdas mazgāšana. Un..kad grīdas izmazgātas, tad saproti, ka atkal var ķerties lielo gabalu gludināšanai, tas ir, palagi, pārvalki... ;)Un tad jau jāmaina gultas veļa un atkal jāsāk rūcināt veļas mašīna. :)
Apsveru domu, ka varbūt uz brīdi šo aktīvo rosību atlikt un.. vienkārši palasīt grāmatiņu. :) Gribas to beidzot pabeigt, lai var ķerties nākamajām klāt. :)
Bet visādi citādi - ļoti mierīga sestdiena. :D
Hmm..Nē! Izdomāju vēl vienu darbiņu - tukšās burciņas būtu jāsaliek vienā plauktā, lai nav jāpārcilā ij tukšās, ij pilnās, meklējot kāroto konservu!