Dikti patīkami ir pastā kaut ko saņemt. :) Grāmatiņas netīšām iepirkās, kad kārtējo reizi book depository piedāvāja atlaižu mirkli. ;) Tagad būs atkal ko lasīt un lasīt! :)

Nepatīkamais mirklis, ceļā no pasta līdz kopēšanas centram man sekojis kāds vīrietis. Kā zinu? Tāpēc, ka pēc tam viņš ienāca kopēšanas centrā. Mīļotais ar viņu runājis, kaut ko laikam tur runājuši, bet es īpaši neklausījos - skatījos tajā brīdī tv. Pēc tam mīļotais atnāca pie manis un teica, ka tas vīrietis ir sekojis man. Viņš esot pamanījis, ka tad, kad es ienākusi, kāds vīrietis pie kopēšanas centra esot kaut ko slamstījies. Un pēc tam viņš ienācis pēc kādas pauzes. Nejautāju, kā mīļotais ir sapratis, ka man ir sekots - vai nu tas vīrelis ir ko teicis, vai vienkārši čujs nostrādāja...Un laikam labi, ka nejautāju. Nevajag man to. Bet secinājums gan ir, it kā jau tā vienmēr cenšos ar acu kaktiņu vērot, kas notiek man apkārt un klausīties, bet.. bet laikam tas jādara vēl uzmanīgāk. Jo īpaši mirkļos, kad sāk satumst.