Atkal dokumenti, kas atnāk pēdējā brīdī, un skaidrības trūkums, vai vajag CRP instrukciju. Vismaz viens labums, visus dokumentus izskatīju, četrkolonnu dokumentā pie katras rindiņas pierakstīju komentārus, ko ar to darīt. Ja tabula ir vairāk nekā uz 100 lapām, tad sāk palikt grūti iztikt tikai ar acs uzmešanu. Sapratu, ka pašai vieglāk, ja ir šie komentāri, tad vismaz no sanāksmes uz sanāksmi spēju līdzi sekot, kas ir mainījies, ko esam iepriekš teikuši. Jā, var jau būt, ka kāds teiks, ka pārāk iedziļinos un pārāk daudz ar to darbojos, bet... kamēr neviens nav pārņēmis šo failu, tikmēr tomēr darīšu tā, kā man ir ērtāk.
Ņemot vērā visu šo darbošanos ar dokumentu kaudzīti pirms rītdienas sanāksmes, no rīta vēl nezināju, vai iešu uz angļu valodu. Jā, sapratu, ka būtu jāiet, jo eksāmens tuvojas, jo ir lietas, kas man tik raiti neizdodas, bet.. darbs tomēr ir prioritāte. Un patiesībā es apbrīnoju koleģus, kuriem izdodas visu noorganizēt tā, ka viņiem angļu valoda ir prioritāte... bet nu - katram savs. Tomēr.. tomēr veiksme man pasmaidīja un..izdevās man gan mājas darbu izpildīt, gan aiziet uz angļu valodu. Tā kā iepriekšējā reizē bija tests, par kuru es uzzināju kādas pāris stundas pirms testa sākuma (jo iepriekš nebiju apmeklējusi nodarbību), protams, šodien ar kaunu sejā devos uz angļu valodu.. Dikti negribējās saņemt to savu lapeli. Bet.. kad saņēmu, tad pārņēma prieks, jo vismaz ir ieskaitīts! :) Protams, man jau pašai šķiet, ka kļūdu ir vairāk nekā drīkstētu būt (nu, ir man sava iekšējā latiņa), bet ir ieskaitīts. Un, kad uzzināju, ka ir arī tādi kursa biedri, kuriem nav ieskaitīts šis tests, tad tiešām ar atvieglojumu uzelpoju, jo sapratu, ka tomēr nav tik traki, kā varētu būt. :)
Līdz ar to, tiešām šodien angļu valoda bija tas patīkamais mirklis, kad sapratu, ka tomēr galvā kaut kas ir. Tajā pat laikā, saprotu, ka ir lietas, par kuru iemācīšanos man īpaši jāpiedomā. Vienkārši ir jāizdomā metode, kas der man, lai dabūtu galvā zināšanas.