Kad jaunībā strādāju ātrajā palīdzība(par šoferi), redzēju, ka atnāk jaunie ārsti, vieni salūzt, citi kļūst par ciniķiem/speciālistiem... nū ne pa visam ciniķiem... taču sāk skatīties uz apkārtējo pasauli mazliet savādākām acīm. Tu nevari palīdzēt visiem, it sevišķi ja otrs cilvēks nevēlās ka tu viņam palīdzi. (Hotja, katrs pats savas laimes kalējs)
Sarkasms/cinisms ir tāds neliels žogs pret svešām problēmām.
Mums savējo problēmu pietiek. Un to cilvēku problēmas, kurus mēs esam ielaiduši savā žoga pusē.