Diena tiešām pagāja darbos, darbos, darbos. Patīkami, ka ir kolēģi, kas novērtē to, ko daru. Patīkami, kad pasaka par to paldies.
Joprojām turpinu darbā vērot kaut kādas nesaprotamas kustības no vadoņa puses. Pagaidām nekādu secinājumu, tikai vēroju. Gan jau secinājumi laika gaitā paši par sevi atnāks.
Bet vispār.. šobrīd ir kaut kāda tāda dikti rāma iekšējā sajūta. Negribas cepties un ārdīties par lietām, kas ir apkārt. Neredzu tam jēgu. Gribas mieru un iekšējo harmoniju. Tāpēc arī cenšos to sargāt sevī.