Kopš vakar vakara ir sajūta, ka acī ir kāds gruzis, kas grauž un grauž, un nekādi nespēju dabūt ārā. Cenšos aci nebakstīt un nedomāt par to, lai acs tomēr atpūšas no manas uzmanības.
Elpot šonakt arī nebija īsti ko, bet logu uz nakti atstāt negribēju vaļā, jo diezgan pavēss ir.
Vārdu sakot, šorīt esmu nedaudz kašķīga. ;>
Vienīgais labums - esmu piereģistrējusies uz reisiem, tagad tikai bagāžu nodot un... lidot! Sajūtas ir divējādas - no vienas puses gribas mājās, no otras.. nemaz negribas atgriezties. Šeit, esot prom, var nedomāt par daudzām lietām, kas Latvijā kļūst svarīgas un nozīmīgas.. Šeit atpūta prātam bija..un prieks acīm.