Nogurums ir liels, jo diena ir tik piesātināta bijusi.
No rīta pamodos sagurusi tomēr. Atkal bija par maz tomēr tā miega, bet neko. Piespiedu sevi piecelties un nolēmu, ka, ja spēšu savākties un pabrokastot, un izčekoties savlaicīgi no Hilton`a, tad došos ekskursijā, ja nē, tad nē. Neteikšu, ka ar lielu steigu posos, bet nevar arī teikt, ka vilku gumiju. Tomēr jāatzīst godīgi - brokastis sanāca tā diezgan ātri ēst. Vakar gan nesanāca izpētīt Hilton`a brokastu piedāvājumu pilnā apmērā, toties šodien kārtīgāk visu aplūkojo. Prieks bija par to, ka tiek piedāvātas tādas lietas, ko parasti klasiskajās viesnīcu brokastīs neredzēsi - daudz dažādas olīves, trīs veidu halvas (pagaršoju divas - ar šokolādes "ielaidumu" un ar riekstiem. Abas bija gardas, bet nežēlīgi saldas:))Parasti tomāti viesnīcās tiek vienkārši apcepināti, bet šeit - ar sieru - līdz ar to pilnīgi noteikti mans brokastu favorīts. Veselīgajā ēdienu stūrītī arī grieķu jogurti un... bezgala garšīgs rīsu pudiņš ar kanēli (vēl viens mans brokastu favorīts). Un patīk tas, ka salātlapas - ne tikai parastie maisījumi, bet arī spināti atsevišķi, salātu baldriņi atsevišķi un rukola vēl atsevišķi bija pieejama. Vēl noskatījos, ka arī arī japāņstila brokastīm atsevišķi lete pieejama, bet to izpētīt nedevos šodien. Vispār, brokastojot, pie sevis nodomāju, ka Hilton`ā varētu mierīgi kādu nedēļu nodzīvot un kombinēt dažādos veidos pieejamos ēdienus, un nebūtu garlaicīgi. :) Tā ka šoreiz varu teikt - Hilton`s atkal lika sev noticēt, jo pēc Briseles Hilton`a ticības šim tīklam vairs nebija.
Tā nu es ātri pabrokastoju un devos čekoties ārā no viesnīcas. Atstāju viesnīcas uzraudzībā koferi un devos pie kolēģiem uz busu pie Divani Caravel.
Pasākuma organizētāji nolēma mūs aizvest ekskursijā uz Akropoles muzeju (Muzeja mājas lapa). Tā kā bijām grupā, turklāt specifiskā grupā, varu tikai teikt to, kas ir mājas lapā rakstīts par ieejas biļetēm - 5 euro. Muzejs vizuāli ļoti moderns - daudz stikla, metāla un marmora. Ak, jā! Viena nianse gan jāņem vērā. Ja nāc ar mugursomu uz šo muzeju, tad muzeja darbinieki to lūgs atstāt garderobē. Un pirms ieejas muzejā visas somas tiek izlaistas caur rentgenu. Vēl viena nianse - šis ir viens no muzejiem, kad ļauj fotografēt tikai atsevišķās telpās. Tiesa, muzeja mājas lapā ir pieejamas jaukas fotogrāfijas, ko var izmanti.. Ja godīgi, man ir viena, kas dikti iepatikās. Vienkārši apbūra formas un krāsas salikums:


Vēl viena patīkama lieta, muzejā īpaši norādītās vietās stāv arheologi-muzeja darbinieki, kas var pastāstīt par redzamajiem priekšmetiem. Patiesībā šajā muzejā laikam tiešām ir labi, ja ir gids, vai kāds, kas pastāsta kaut ko, jo.. jo staigājot vienkārši un skatoties, vari nonākt tādā domu strupceļā: "Marmora gabals..vēl viens marmora gabals..un vēl viens marmora gabals.." Mēs ar lietuviešu kolēģi par šo tieši iesmējām, ka mums ļoti ir paveicies, ka gide tiešām ir tāda, kas ar sajūsmu un aizrautību spēj stāstīt visādas detaļas, nianses utt.
Kopumā man tiešām ir divējāda sajūta par šo muzeju - ļoti patika, jo bija stāstījums, bet saprotu, ka gadījumā, ja būtu vienkārši pati aizgājusi, tad.. visdrīzāk būtu vīlusies.
Pēc muzeja apmeklējuma mūs visus draudzīgi iekrāmēja busā un veda prom. Pirmā "porcija" izbira pie metro, jo lidmašīnas viņiem ir tūlīt uzreiz pēcpusdienā. Kā noprotu, lielākā daļa jau šodien devās mājās. Šķiet, ka tikai vēl viens kolēģis no citas valsts ir pagarinājis savu uzturēšanos Atēnās, jo atbraucis kopā ar sievu. Pārējos palicējus aizveda uz viesnīcu atpakaļ.
Tā nu es laimīgi savācu savas mantiņas un devos Hotel Plaka virzienā. Lai arī viegli smidzināja, negribējās doties iekš metro. Nolēmu, ka pastaiga pa pilsētu, lai arī ar koferi, tomēr nāks labumā, lai saprastu, ko vēl pa ceļam var apskatīt, kur aiziet utt. Līdz Sintagmas laukumam aizkļuvu gana veiksmīgi. Uzmetu aci policistu bariem, busiem ar režģiem uz logiem... Bet visādi citādi - viss mierīgi. Ļoti labi izdevās noorienēties un saprast, kura ir mana īstā iela. Tiesa, atzīšu, ka sākumā tā likās bezcerīgi gara un bažījos, ka paskriešu garām savai viesnīcai. Tomēr viss izdevās lieliski un viesnīca atradās! :) Jāatzīst, ka pēc Hilton`a šīs viesnīcas lobijs likās pārāk mazs un nekāds. Tomēr nomierinājos, jo galu galā līmeņi ta dažādi abām viesnīcām. Tā kā viesnīca nav liela un es ierados tomēr pirms 13:00, kad sākas check-in`s, nācās pagaidīt krietnu brīdi savu numuru. Bez manis vēl savus numurus gaidīja viens pāris no Kanzasas un otrs no Vankūveras. Jancīgi gan bija, kad recepcijā strādājošais kungs labākajos gados pārus uzrunāja uzvārdos, bet es.. es biju vienkārši Inetas kundze :D Mīlīgi tas bija! :)
Kad beidzot ieguvu savu elektronisko atslēgu devos uz numuru. Principā normāla izmēra numurs otrajā stāvā. Protams, Hilton`a milzenis bija uz pusi lielāks, bet tāpat ir ok! Bez balkona numurs, bet..ar skatu uz Akropoli. Tagad vakarā dikti smuks skats! :) Tējkannas, protams, numurā nav. Bet ir welcome vīna pudelīte. ;) Ir halāti un čības, kas iztrūka Hilton`a numurā. Pirmo reizi redzu tādu seifa slēdzenes risinājumu - jāievieto sava numura elektroniskā karte, lai slēgtu vaļā un ciet seifu. Vanna/tualete - netiek piedāvātas salvetes, bet gan jau iztikšu kaut kā bez tām. :) Bet tiešām kopumā ir ok. Ak, jā! Viena lieta gan ir jāņem vērā. Lifts ir. Bet viens. Un maziņš. Tā ka man ātrāk jebkurā gadījumā ir uzkāpt otrajā stāvā un nokāpt lejā, nekā stāvēt un gaidīt liftu.
Pēc īsās numura apskates un mazās pārkrāmēšanās, devos pilsētas tālākā izpētē. Uzreiz aizgāju līdz iepirkšanās ielai, kas iet paralēli blakus.Veikalu daudz, cilvēku daudz, muzikanti arī bija pietiekami. Izdevās ar vienu ausi paklausīties repu grieķu valodā. ;) A ko? Tīri mīlīgi. :)
Atkal nonācu Sintagmas laukumā, kur pamazām pulcējās pūlis. Ko viņi grib vai negrib, protams, nesaprotu. Bet.. tādas patriotiskas dziesmas gan skanēja. Vai arī ne patriotiskas, tomēr tādā uzmundrinošā ritmā gan! :)
Uzmetu aci parlamentam un nezināmā kareivja kapam. Protams, uzmanību pievērš sev nacionālās gvardes karavīri savos īpatnējos tērpos un koka tupelēs. Pāris bildes un devos uz nacionālajiem dārziem. Daudz un dažādi koki, krūmi, skulptūras arī pietiekami. Kādā parka stūrī atradu ar zvēriņu stūrīti, kurā bija zosis, pīles, pāvi, kazas un truši. Parks ir milzīgs un es izstaigāju tikai mazu daļu. Tiešām miera osta! Turklāt forši, ka akvedukta tuvumā ir uzstādīti arī soliņi un galdiņi. Vari piesēst, atpūsties un paklausīties ūdens burbuļošanā. No parka devos uz tuvumā esošo Olimpijas Zeva templi un Adriāna arku. Protams, noveicās ar to, ka 10 minūtes pirms manas atnākšanas ieeja tika slēgta, tāpēc nācās mieloties vien ar to, kas redzams aiz žoga stāvot. Bet arī ar to bija pietiekami.
No Zeva tempļa maza pastaiga pa pilsētu, lai nokļūtu līdz Kallimarmaro stadionam. Nodeva 3 euro apmērā, kopā ar biļeti iedod arī mazu bukletiņu, bet papildus var dabūt arī audiogidu. Stāsta, ka šis stadions atrodas tajā vietā, kurā atradās savulaiku Panatēnaju stadions. Pēc tam tas stadions tika lēnām nīcināts ārā, līdz to apņēmās atjaunot pirms pirmajām modernajām olimpiskajām spēlēm 1896.gadā. Milzīgs marmora stadions. Uzrāpos pašā augšā. Skats uz pilsētu un arī pašu stadionu - lielisks. Krietnu brīdi tur vienkārši sēdēju un skatījos, un baudīju mirkli.
Pēc mazas atpūtas atkal devos ielās. Gar prezidenta pili, kas agrāk bija karaļpils, pie tam, kā var noprast, gana glīta, atkal gar Benaki muzeju, Sintagmas laukumu, iepirkšanās ielu līdz kafejnīcu/restorānu galam.. Izpētīju, ka gan iepirkšanās ielas galā, gan arī manas viesnīcas ielai tālāk uz priekšu viena pēc otras ir kafejnīcas, restorāniņi, kur varēs iet paēst. Tā teikt maziņš izlūkgājiens arī sanāca pie reizes.
Atvilkos no pilsētas nogurusi. Tagad tikai atpūta prātā, lai rīt jau dotos uz krāšņo sardzes maiņu plkst.11:00 pie parlamenta, bet pēc tam laikam gan Akropole būs jāiekaro.